The Haunting of Hill House / Shirley Jackson
Penguin Classic (October 1, 2013)
Piezīme un atgādinājums pašai sev – lūdzu, lūdzu, pirms skaties filmu vispirms izlasi grāmatu, pēc kuras šī filma ir uzņemta. Vispār man ir attaisnojoši apstākļi, jo 1999. gada The Haunting ekranizāciju es noskatījos vēl par Šerlijas Džeksones esamību neko nezinot.
Jebkurā gadījumā, tas man pamatīgi sačakerēja un norāva visu šīs grāmatas lasīšanas baudu. Jau pie frāzes “We couldn’t hear you. In the night…”, es atcerējos to s**u ar Liliju Teilori Eleonoras lomā…un man no šī brīža bija ļoti, ļoti sevi jāmobilizē, lai veiksmīgi atrautos no štruntīgās filmas iespaida.
Par pašu grāmatu. Kā jau teicu, manas domas pēc filmas noskatīšanās par šo grāmatu vienkārši nevar būt objektīvas. Bet nu tomēr. Domāju, ja arī es nebūtu filmas satraumēta, man šī grāmata nebūtu patikusi tikpat ļoti, kā Šērlijas Džeksones “We have always lived in the castle”. Jā, grāmatai ir potenciāls, jā, tā ir prātu un nervus, nerviņus caururbjoša psiholoģiskā rakstura gotika – šausmenīte, kas bez asiņainiem skatiem lasītājam liek sarauties čokuriņā un stumt tekstu tālāk, bet man tomēr kaut kas pietrūka. Kas īsti, man ir grūti pateikt. Var jau būt, ka tās pašas lasītāja privilēģijas autores radīto saņemt tīrā un neatšķaidītā veidā. Mea Culpa, protams.
Es ar nepacietību gaidīšu Mairitas atsauksmes par šo grāmatu:)
Iespējams, ka es šo grāmatu pārlasīšu – teiksim, pēc gada vai diviem, un man par to būs pavisam cits iespaids.
Man patīk šāda veida darbi, kur ir minimāls personāžu skaits (paši galvenie ir tikai četri), ierobežota darbības fiziskā telpa, un spriedze nāk no ne visai ticama notikumu aculiecinieka. Un kurš tad vispār šo te visu stāsta? Te, manuprāt, arī slēpjas stāstījuma odziņa, jo Džeksonei ir nenoliedzams (iespējams ,ka reizēm amfetamīnu stimulēts) talants neko nenovienkāršot un nepadarīt lasītājam viegli sagremojamu. Lasiet, baudiet, analizējiet, un pats galvenais, aizmirstiet par 1999.gada ekranizāciju. Ja nu patiešām ir vēlme šo stāstu vizualizēt, tad labāk to darīt ar 1963. gada ekranizācijas palīdzību.
P.S. Manai e-grāmatas versijai bija ļoti labs ievads, kuru iesaku izlasīt pēc pašas grāmatas izlasīšanas, lai ir iespēja salīdzināt Lauras Milleres prātojumus ar savām pārdomām.
Goodreads vērtējums – 3 zvaigznes Ar šo es pietuvojos R.I.P.IX akcijas noslēgumam.
Vannā ar grāmatu 