The Reluctant Fundamendalist – Mohsin Hamid

fundamendalistŠis bija spontānpirkums vietējā grāmatu veikalā. Pāris nedēļas atpakaļ mūsu ciemā savas durvis vēra WHSmith grāmatu veikals. Prieks un laime pilnībā, jo normālu grāmatu veikalu mūsu platuma grādos ir visai pamaz. Jocīgi, ka šeit ļoti bieži par grāmatu veikaliem lepni tiek dēvētas vienkāršas kancelejas preču tirgotavas.

Bet nu par jauno WHSmith veikalu, un ko es tur ieguvu. Pētīju, pētīju veikala piedāvājumu, un pie kases attapos jau ar paprāvu grāmatu kaudzīti azotē. Starp tām tad arī mājās pārnesu Mohsina Hamida dižpārdokli Negribīgais Fundamendālists. Ķēros vien klāt, jo vēlējos to izlasīt pirms filmas noskatīšanās.

Diskleimeris – tālāk seko mani pārdomburbuļi, jo literāras recenzijas es nerakstu. Tas gan nenozīmē, ka ar prieku nelasu un nenovērtēju citu sarakstīto…

Grāmatas sinopse jeb Kas, Kur un Kā:

Ar grāmatas galveno varoni Čangezu autors lasītāju iepazīstina Pakistānā, Lahore pilsētas Anarkali rajonā. Tur Čangezs uzrunā kādu ārzemnieku (minētais ārzemnieks visai ātri tiek atšifrēts kā amerikānis), un piedāvā kopā padzert tēju. Tējas dzeršana, uzkodas, un vēlāk arī tradicionālas vakariņas, palēnām mijās ar Čangeza stāstījumu viena vakara garumā. Visa grāmata sarakstīta pirmajā personā, un Čangeza sarunas biedra balsi lasītājs tā arī neizdzird, tomēr nevar nemanīt Čangeza sarunas biedra nervozumu un pieaugušo nemieru. Kāpēc tas tā, lai nu paliek nepateikts…

Izrādās, ka Čangezam Amerika nav sveša, jo, lai gan dzimis un audzis Pakistānā, studijas gadus viņš pavada Prinstonas universitātē, un tūlīt pēc augstskolas absolvēšanas tiek darbā kādā prestižā Ņujorkas firmā kā finanšu analītiķis. Visam tam pa starpu Čangezs satiek un iemīlās Ērikā, bet šī jaunā sieviete nāk ar savu pagātnes bagāžu, kas traucē abu attiecību pilnvērtīgai attīstībai. Ērikas agrās jaunības mīlestība Kriss ir miris no plaušu vēža, un Ērika vēl joprojām sēro.

Čangezs strauji virzās uz augšu pa karjeras kāpnēm, un, kā viens no spējīgākajiem kompānijas jaunpienācējiem, tiek nosūtīts komandējumā uz Filipīnām, lai izvērtētu kādas mūzikas kompānijas finansiālo dzīvotspēju. Ir  2001. gada septembris – precīzāk sakot, ir 2001.gada 11.septembris. Pašu terora aktu pret Pasaules Tirdzniecības centru Čangezs redz viesnīcas (ja pareizi aceros) televizorā. Čangezs savam klusējošajam kompanjonam atzīstas, ka tajā brīdī viņam uz sejas neviļus esot parādījies smaids. (Iespējams, ka šis smaids ir arī sava veida simbols antiamerikāniskajam sentimentam – redz, kā jums tika)

Čangezs atgriežas jau pavisam citā Ņujorkā. Pārfrāzējot Čangeza teikto – Amerika ir nikna, paštaisna, atriebes kāra. Arī Čangeza draudzene Ērika ir kļuvusi distancētāka, sāk aizvien vairāk iegrimt depresijā par zaudēto mīļoto Krisu, un aizvien vairāk atstumj Čangezu. Te man jāpiekrīt citiem šīs grāmatas lasītājiem, kas Ērikas tēlā un vārda izvēlē saskata pašu Ameriku (Erica – AmErica), kas pēc 11.septembra traģēdijas nevēlas/nespēj pieņemt “čangezus” un visu to, ko tie ar savu identitāti pārstāv.

P.S. Kāda mana studentasistente (Amerikas pakistāniete) zināja stāstīt, ka viņas mamma pēc 11.septembra terora akta, augošā pretmusulmaniskā sentimenta iespaidā, fiksi vien ir sākusi meklēt visādus citādus radošus veidus, kā apsegt savus matus, jo tradicionālā šeila vai hidžabs tika uztverts kā pastarpināts drauds.

Par to, kā tālāk iegrozās Čangeza dzīve, labāk nu lasiet paši. Mohsins Hamads ir vienreizējs stāstnieks, kas arī mani apsēdināja pie tā paša kafejnīcas galdiņa, pie kura sēdēja Čangezs ar savu kluso kompanjonu. Grāmata caur maniem badīgajiem pirksteļiem izbira pusotrā vakarā. Izbira, un pirmā reakcija bija tāda jokaina. Šķita, ka nekas pāri tā arī pārdomām nepalika. Tomēr kļūdījos, šādi domādama, jo jau tajā pašā vakarā kaut kādus procesus tomēr izlasītais manās smadzenēs bija iekustinājis, un par šo grāmatu es šad un tad iedomājos vēl joprojām.

Iespējams, ka vainojama mana pašreizējā dislokācijas vieta, un 9+ pavadītie gadi musulmaņu zemē, bet pašā Čangezā es “saklausīju” kaut ko man ļoti pazīstamu. Tieši tā runā man apkārt esošie studenti no Pakistānas  – nedaudz vecmodīgā, bet ļoti pareizā, pieklājīgā angļu valodā ar vieglu Britu akcentu. Tas man lika aizdomāties arī par to, cik tad īsti es par viņiem zinu un saprotu, un kas slēpjas aiz tā ļoti pieklājīgā, it kā rietumnieciskā eksterjera.

Es grāmatā vairākkārt saskatīju “Mēs un Viņi” tēmu, un nav pat būtiski, kuri ir kuri šajā gadījumā. Jautājums drīzāk ir par to, Vai Viņi vēlās to pašu ko Mēs un otrādi. Cik no pašu identitātes Viņi ir gatavi atmest, aizmirst, lai līdzinātos Mums, lai tiktu pie Mūsu “labumiem”, un kurā brīdī šis vērtību konflikts pats no sevis eksplodē, aiz sevis atstādams Negribīgo Fundamendālistu, kurš izmisīgi tveras pie savām pamatvērtībām.

Un, ja tā labi padomā, man patreiz apkārt tādu Negribīgo Fundamendālistu, kam sajukušas gan vērtības, gan identitātes, ir ka biezs. Tā ļoti novienkāršojot vietējo attieksmi pret ASV, ņemšos apgalvot, ka vidusmēra x-zemes (zemi neminēšu, jo cenzūrai šeit ir gari nagi) iedzīvotājs vienā un tajā pašā dienā var nolikt ASV (un Rietumus kopumā) zemāk par zemi, un tajā pašā vakarā, Makdonaldu vaigos stūķējot, ar lielu sajūsmu skatīties Voice vai Jersey Shore savā zilajā ekrānā. Divkosība, dubultstandarts – iespējams. Arī pats Čangezs, manuprāt, cīnās ar šo pašu dilemmu, tikai viņa gadījumā tā ir cīņa starp Amerikas sapni, dzīvi Ņujorkā, mīļoto sievieti-amerikānieti un uzticību savai Pakistānas pagātnei, audzināšanai un pamatvērtībām.

Mans Goodreads vērtējums – 3 no 5, bet, ja es te vēl pasēdētu un padomātu, tad dotu arī visas 4.

P.S. 1. Noteikti izlasīšu arī Mohsina Hamada Moth Smoke un arī Alberta Kamī The Fall. Tautā runā, ka Mohsina Hamada Fundamendālists ir sava veida Kamī Kritiena modernāks variants.

Mr. Penumbra’s 24-Hour Bookstore – Robin Sloan

penumbra 13538873“What do you seek in these shelves?” (Ko Jūs meklējat šajos plauktos?)

Šādi grāmatas galveno varoni Kleju uzrunā noslēpumainais Penambras  24 stundu grāmatu veikala īpašnieks Penambras kungs.

Pats grāmatu veikals ir ne mazāk īpatnējs, sākot jau ar tā savādo formu. Tas ir šaurs, un ar augstiem griestiem. Grāmatu plaukti sniedzās turpat trīs stāvu augstumā, un lai saskatītu augstāko plauktu saturu, ir stipri jāatliec galva. (Nezinu kā jums, bet man tās ir ļoti pazīstamas skeletomuskulāras izjūtas, pētot dažu grāmatnīcu piedāvājumu:)

Pats Klejs piezīmē:

“why do bookstores always make you do uncomfortable things with your neck?”

Klejs ir pavisam nesen palicis bez darba, un uz Penambras kunga uzdoto jautājumu atbild, ka meklē darbu. Darbam Penambras kunga veikalā ir tikai trīs noteikumi – ierasties precīzi laikā un palikt līdz maiņas beigām, nešķirstīt un nepētīt lietotās grāmatas, un dokumentēt īpašā dienasgrāmatā visu par lietoto grāmatu lasītājiem – kā ir  izskatījies, uzvedies utt.

Un te arī sākas piedzīvojumi, jo tieši lietoto grāmatu kolekcija un tās mīklainie lasītāji ir apvīti ar savu noslēpumu. Klejs (protams) nenociešas un ieskatās vienā no senajām grāmatam, un teksta vietā tur ierauga kodētu mīklu. Ar to arī pietiek, lai Klejs uzsāktu pats savu slepeno misiju, lai izzinātu, kas slēpjas aiz šī koda. Šajā piedzīvojumā Klejs nedodās viens. Viņam palīgos nāk apķērīgā un Klejam simpatizējošā Gūglere Keta, bijušais skolasbiedrs Nīls, istabas biedrs Mets, un vēlāk jau arī pats Penambras kungs. Klāt vēl tiek piemesti hakeri, kriptogrāfi, citi Gūgleri, 500 gadus veca un slepena grāmatu biedrība, un kopumā sanāk ļoti baudāms antīkā un progresīvā mikslis.

Grāmatas stils ir svaigi rotaļīgs, bet vienlaicīgi autors nevairās arī no pamatīgākiem jautājumiem. Vai jaunās tehnoloģijas spēs sadzīvot ar iespiestā burta tradīcijām? Cik tad vainīgiem ir jājūtās tiem, kas savu lasāmmateriāla klāstu papildina ar nelegāli publicētu elektronisko materiālu (khem, khem:)?

Pie viena izlasīju arī Ajax Penumbra 1969 (Kindle Single formātā), kur autors mēģina izskaidrot, no kurienes tad ir nācis ši noslēpumainais vīruks Penambra. Pašu Mr. Penumbra’s 24 hour bookstore grāmatu gan var droši lasīt arī bez šī ievada.

 

Un te pāris domu graudi, kas man personīgi aizķēra…

Klejs par audiogrāmatām:

“I’ve never listened to an audiobook before, and I have to say it’s a totally different experience. When you read a book, the story definitely takes place in your head. When you listen, it seems to happen in a little cloud all around it, like a fuzzy knit cap pulled down over your eyes”

Par lasīšanu un grāmatām:

“Some of them are working very hard indeed. “What are they doing?” “My boy!” he said, eyebrows raised. As if nothing could be more obvious. “They are reading!”

“He asked Rosemary, why do you love books so much?
And I said, Well, I don’t know I suppose I love them because they’re quiet, and I can take them to the park.”

“Our books still do not require batteries. But I am no fool. It is a slender advantage.”

Par Gūgleres Ketas nespēju lasīt avīzi vulgaris:

“Kat bought a New York Times but couldn’t figure out how to operate it, so now she’s fiddling with her phone.”

Mans Goodreads vērtējums kopumā par abām grāmatam 3.5 no 5.

Karnak Cafe: A Modern Arabic Novel – Nagībs Mahfūzs

mahfuzsNagība Mahfūza darbu sadaļai mūsu bibliotēkā garām nevar tā vienkārši paskriet, jo tā ir visai iespaidīga. Nezinu, vai mūsu kolekcijā ir pārstāvēti 100% visi viņa darbi, bet ar to, kas nu mums ir, noteikti pietiktu jebkuram Mahfūza interesentam.

Pāris grāmatas šad un tad pacilāju arī es. Pacilāju, un atkal noliku savā vietā, pie sevis nodomājot, ka kādu dienu noteikti kaut ko no šī slavenā ēgiptiešu literatūras giganta darbiem noteikti paņemšu uz mājām un arī izlasīšu. Šķiet, ka pāris gadus atpakaļ pat biju jau iesākusi lasīt slaveno Mahfūza Kairas triloģiju, bet tad atkal manos lasīšanas plānu spieķos sapinās kaut kādi dzīves sīkumi, un grāmatai tā arī tālāk par pirmajām pārdesmit lappusēm es netiku.

Fast forward, angļu mēlē runājot, un pagājušo nedēļu pavisam nejauši, uz lasītāju atgriezto grāmatu plaukta pamanīju  N.Mahfūza noveli Karnakas Kafejnīca.

Noveles darbība risinās kādā no Kairas kafejnīcām, kurā anonīmais stāstītājs ir kļuvis par vienu no regulārajiem apmeklētājiem. Kafejnīcas īpašniece ir kāda šarmanta un kolorīta dāma vārdā Karanfula (mans patvarīgs vārda Qurunfula latviskojums), kuru stāstītajs atpazīst kā kādreiz slavenu dejotāju. Kafejnīcā starp Bakgamonu spēlējošīem vīrukiem var sastapt arī trīs draugus – studentus: Hilmi, Zeinabu un Ismailu. Izklausās visai eksotiski, vai ne? Bet viss nav tik vienkārši…

Ēģiptei šis 60to gadu laiks ir apjukuma, neskaidrības un totalitārisma iekrāsots. Aiz muguras ir 1952. gada revolūcija, kas Ēģiptei solīja atbrīvošanos no monarhijas uzkundzēšanās un jaunas republikas izveidošanu, taču jaunā valdība visu redz tikai baltā vai melnā krāsā – proti, vai nu tu esi “par” vai “pret” revolūciju. Notiek aresti un pratināšanas, un kādu dienu trīs jaunie draugi kafejnīcā vairs neparādās. Paiet kāds laiks, draugi atkal ir kafejnīcas apmeklētāju rindās, bet kaut kas ir neatgriezeniski mainījies. Bez kafijas un tējas aromāta, gaisā sāk virmot arī aizdomas un savstarpēja neuzticēšanās. Jaunie cilvēki pazūd vēl divas reizes, bet pēc pēdējās prombūtnes ir atgriezušies tikai divi no draugiem. Hilmi pēdējo nopratināšanu nav pārcietis.

Tālāk seko abu izdzīvojušo jauniešu arestu un nopratināšanu atstāsti. Katram ir savs stāsts par to, kas ir risinājies viņu aizturēšanas laikā. Pašās beigās kafejnīcā pēkšņi uzrodas arī pats nopratinātājs, kuram ir pavisam cits skatījums uz pagātnes notikumiem, un arī par to, kas Ēgiptei gaidāms nākotnē.

Novele ir vienlaicīgi gan padrūma, gan arī ļoti viegli lasāma. Nezinu, vai tas ir arī daļējs N.Mahfūza tulkotāja Rodžera Allena nopelns, bet stāstījumam ir viegli plūstošs temps, un 100 lpp. pazūd kā nebijušas.

Es noteikti vēl atgriezīšos pie Mahfūza…

P.S. Lasot šo noveli, aizdomājos par to, cik tajā atspoguļotais tomēr ir universāls un tikai vienam konkrētam laika periodam vai valstij nepiesaistīts, kā arī par to, ko gan pats N.Mahfūzs teiktu par patreizējo situāciju Ēģiptē, un kādas sarunas risinātos Karnakas Kafejnīcas 2013.gada versijā.

Mans Goodreads vērtējums ir 4/5

Under The Dome – Stīvens Kings

Atzīstos, ka pirms ķēros pie Stīvena Kinga Under The Dome grāmatas lasīšanas, biju galīgākā SK “jaunava”. Jā, no cienījamā šausmu literatūras karaļa sarakstītā nebiju lasījusi neko – pilnīgi un galīgi. Pat ne Keriju vai Mirdzumu.

Parasti gan mēģinu grāmatu izlasīt pirms filmas vai TV seriāla noskatīšanās, bet šoreiz kaut kā samisējās, un Amazon Prime piedāvājuma sakārdināta, sāku skatīties TV seriālu jau vasaras beigās. Un labi vien ka tā. Ja būtu vispirms izlasījusi grāmatu, tad būtu smagi vīlusies tās ekranizācijā.

under the domeNepārprotiet – TV seriāls ir visai baudāms, un es noteikti skatīšos arī seriāla otro sezonu, kuru gaisā palaist sola jau 2014. gada vasarā. Tikai ir viens nopietns bet…ekranizācija un grāmata ir krasi atšķirīgas. Es pat TV seriālu dēvētu par Under the Dome light versiju. Skatīties var, bet no grāmatas tā ir novirzījusies pavisam nopietni. TV seriāla galvenie varoņi šķiet tikai tādas glancētas grāmatu varoņu ēnas. Sižets arī ir diezgan modificēts, daži varoņi ir pielikti klāt vai pat pazuduši pavisam.

Bet nu par pašu grāmatu. Pār kādu mazu, pavisam necilu Amerikas austrumkrasta pilsēteli, kādā pavisam parastā dienā nolaižas pārdabisks  caurspīdīgs kupols. Neviens nezin, no kurienes tas nācis un vai tas ir uz palikšanu. Kupolā iesprostoto iedzīvotāju dzīve uzņem pavisam citu tempu, un ikdienas apslāpētās ambīcijas sāk plaukt uz zelt. Pāris dienu laikā no miermīlīgās pilsētas vairs ir palikušas tikai atmiņas – pilsētas iedzīvotāji sāk rādīt savas patiesās krāsas. Izveidojas divas radikāli pretējas puses, ar saviem atbalstītājiem un sekotājiem.

51WwuvXaBgL._BO2,204,203,200_PIsitb-sticker-arrow-click,TopRight,35,-76_AA278_PIkin4,BottomRight,-65,22_AA300_SH20_OU01_Grāmatas pašā sākumā mani nedaudz mulsināja visai kuplais personāžu skaits. Tie viens pēc otra tiek nobirdināti lasītāja priekšā, bet autors tikpat ātri izkristalizē, kuram varonim ir primāra loma, bet kuri kalpo tikai kā stāsta papildinājums. Iespējams, ka šī paša “kvantitāte pret kvalitāti” fenomena iespaidā galvenie varoņi šķita tādi nedaudz plakani un ar pārāk sabiezinātām krāsām mālēti, it īpaši jau sliktie zēni. Ja jau sociopāts, tad sociopāts ar lielo “S”.

Pilsētas vadību savās varaskārajās rokās visai ātri sagrābj lietoto automašīnu tirgotājs Džims, kurš tic, ka kupols ir sava veida apliecinājums un zīme tam, ka viņš ir patiesais izvēlētais pilsētas līderis. Džims nav pārlieku izvēlīgs varas un kārtības  nodrošināšanas metožu ziņā, un tie, kas uzdrošinās apstrīdēt viņa autoritāti, ātri vien tiek apklusināti.

Džimam pretī stāties uzdrīkstās tikai pavisam neliela saujiņa pilsētas iedzīvotāju, izbijušā militārista Bārbija vadībā. Bārbija blicei nākas balansēt uz naža asmens starp pilsētā valdošo demagoģiju, meliem un briestošo masu psihozi, lai izdzīvotu un atšifrētu mīklainā kupola izcelsmi.

Lasot grāmatu un pārgremojot visu to Petri trauciņa efekta radīto ārprātu un cilvēku neparedzamo uzvedību, pieķēru sevi domājam par to, kā šādā situācijā būtu rīkojusies es. Vai arī es būtu tikpat viegli ietekmējama kā tā daļa Chester’s Mill iedzīvotāju daļa, kas tik ātri pieslējās Lielā Džima parādei, akli apēdot katru Džima pasniegto (dez)informācijas drusku kā absolūto neapstrīdamo patiesību. Teiciens “Kur ir aitas, ir arī cirpēji” ne vienu vien reizi man ienāca prātā.

Grāmata varētu interesēt ne tikai šausmu vai fantastikas žanra cienītājus, bet arī politikas, antropoloģijas un cilvēku (masu) psiholoģijas interesentus. Izteiktiem republikāņiem vai līdzīgi domājošiem šis Stīvena Kinga gabals ne visai ies pie sirds, jo grāmatai ļoti izkrītoši caurvijās paša autora nepatika pret šo politisko veidojumu.

Kas tad vēl – jā, ar šīs grāmatas izlasīšanu esmu izpildījusi Goodreads Latvijas lasītāju grupas rīkotās akcijas Garie Rudens vakari noteikumus, kur bija jāizlasa grāmata ar vairāk nekā 700 lpp. Under The Dome ir 1072. lpp gara – vismaz manā Kindle versijā.

Mans Goodreads vērtējums – 4 no 5

Un vēl, skaidri zinu, ka Ziemassvētkos nevienam nedāvināšu šo sniega bumbu:)

61kxYpIqrUL._SL1137_

Oktobra grāmatplaukts

Kopumā izlasītas/noklausītas 19 grāmatas. Nē, kāju es neesmu salauzusi, un no darba arī neesmu atlaista:) Šāds ražens grāmatu klāsts tika veiksmīgi papildināts ar pāris visai maza apjoma grāmatām, tai skaitā arī ar vienu 8.lpp garu Murakami stāstu.

Jebkurā gadījumā, situ sev uz pleca, jo tāds izskatījās mans oktobra grāmatu mēnesis:

  • 2 drukātās grāmatas (vienu no tām pie pašām beigām noklausījos audioformātā)
  • 11 elektroniskās grāmatas
  • 6 audiogrāmatas

Oktobra grāmatplaukts vizuāli:

Drukātās grāmatas

1845922294833

Elektroniskās grāmatas

18693115 18100372 15814529 12320493 12215787 11326308 10863361 12728358949930 8280055 6251563

Izskatās, ka līdz ar jaunā Kindle rīdera iegādi, ir palielinājies mans lasīšanas temps un izlasīto grāmatu skaits.

Audiogrāmatas

9861784 11915295 18516777 18620947 18630302 18709560