The Haunting of Hill House / Shirley Jackson

haunting1The Haunting of Hill House / Shirley Jackson

Penguin Classic (October 1, 2013)

Piezīme un atgādinājums pašai sev – lūdzu, lūdzu, pirms skaties filmu vispirms izlasi grāmatu, pēc kuras šī filma ir uzņemta. Vispār man ir attaisnojoši apstākļi, jo 1999. gada The Haunting ekranizāciju es noskatījos vēl par Šerlijas Džeksones esamību neko nezinot.

Jebkurā gadījumā, tas man pamatīgi sačakerēja un norāva visu šīs grāmatas lasīšanas baudu. Jau pie frāzes “We couldn’t hear you. In the night…”, es atcerējos to s**u ar Liliju Teilori Eleonoras lomā…un man no šī brīža bija ļoti, ļoti sevi jāmobilizē, lai veiksmīgi atrautos no štruntīgās filmas iespaida.

Par pašu grāmatu. Kā jau teicu, manas domas pēc filmas noskatīšanās par šo grāmatu vienkārši nevar būt objektīvas. Bet nu tomēr. Domāju, ja arī es nebūtu filmas satraumēta, man šī grāmata nebūtu patikusi tikpat ļoti, kā  Šērlijas Džeksones “We have always lived in the castle”. Jā, grāmatai ir potenciāls, jā, tā ir prātu un nervus, nerviņus caururbjoša psiholoģiskā rakstura gotika – šausmenīte, kas bez asiņainiem skatiem lasītājam liek sarauties čokuriņā un stumt tekstu tālāk, bet man tomēr kaut kas pietrūka. Kas īsti, man ir grūti pateikt. Var jau būt, ka tās pašas lasītāja privilēģijas autores radīto saņemt tīrā un neatšķaidītā veidā. Mea Culpa, protams.

Es ar nepacietību gaidīšu Mairitas atsauksmes par šo grāmatu:)

Iespējams, ka es šo grāmatu pārlasīšu – teiksim, pēc gada vai diviem, un man par to būs pavisam cits iespaids.

Man patīk šāda veida darbi, kur ir minimāls personāžu skaits (paši galvenie ir tikai četri), ierobežota darbības fiziskā telpa, un spriedze nāk no ne visai ticama notikumu aculiecinieka. Un kurš tad vispār šo te visu stāsta? Te, manuprāt, arī slēpjas stāstījuma odziņa, jo Džeksonei ir nenoliedzams (iespējams ,ka reizēm amfetamīnu stimulēts) talants neko nenovienkāršot un nepadarīt lasītājam viegli sagremojamu. Lasiet, baudiet, analizējiet, un pats galvenais, aizmirstiet par 1999.gada ekranizāciju. Ja nu patiešām ir vēlme šo stāstu vizualizēt, tad labāk to darīt ar 1963. gada ekranizācijas palīdzību.

P.S. Manai e-grāmatas versijai bija ļoti labs ievads, kuru iesaku izlasīt pēc pašas grāmatas izlasīšanas, lai ir iespēja salīdzināt Lauras Milleres prātojumus ar savām pārdomām.

Goodreads vērtējums – 3 zvaigznes Ar šo es pietuvojos R.I.P.IX akcijas noslēgumam.

Gone Girl / Gillian Flynn

gonegirl

Gone Girl / Gilian Flynn

Random House LLC (June 5, 2012)

Ja kaut kur literārajā visumā sastopat plivināmies manu mentālo jumtiņu, ziņojiet, jo šis gabals man to ir norāvis. Sen nav tā bijis, ka izlasītais neprasa laiku, lai nosēstos pelēkajās šūniņās tālākai analīzei, kritikai, ķidāšanai utt., utjp. Iesita pa pieri, un cauri. Un ja nu tiešām ir vajadzīgi kādi kritēriji, saraksti, lai izjusto piesietu burtiem, tad te nu būs:

Personāži – galvenie, un arī ne tik galvenie – nekas nav plakans, viss ir piepildīts un pārpildīts, un ar visām dimensijām, nu tik ļoti, ka reizēm nabaga lasītājam (šajā gadījumā – man) ir grūti to visu pārgremot. Un, kad tam pašam nabaga lasītājam šķiet, ka, nu jau es esmu gudrs, nu jau esmu visu sapratis un izkristalizējis, tad nāk kārtējais “paukš” pa galvu no autores puses, un jāsāk viss no jauna. Eimija un Niks man vēl kādu labu brīdi rādīsies sapņos…

Sižets un žanrs – bez ieslēgtām mašīnu sirēnām un elpu aizraujošas pakaļdzīšanās. Teorētiski  – ielikts trilleru un krimiķu plauktiņā, bet nu lasiet un spriediet paši. Elpu gan man nācās aizturēt vairākkārt, bet to lika darīt autores spēle ar manu smadzeņu aparāta spēju uztvert un pieslēgties notiekošajam.

Valoda – Cienījamā, Gillian Flynn! Zinu, ka tā ir klišeja, bet es labprāt lasītu arī Tavu iepirkumu listi. Jau lieku savā “to read” sarakstā nākamo Džilianas darbu.

Vieta – neesmu bijusi Misūri, bet labi pazīstu East Coast elitist mentalitāti, un ko tā domā par Flyover States iedzīvotajiem. Bet arī tas nav noteicošais. Tikpat labi tas viss varēja notikt Eiropā vai uz citas planētas.

Vairāk neko neteikšu. Noteikti skatīšos šī darba ekranizāciju, lai redzētu, vai šādu darbu vispār ir iespējams iedabūt ekrāna rāmjos.

mobius

We’re sick, f*****g toxic Mobius strip, Amy.

Un vēl, man patreiz ausīs skan Ingrid Michaelson “You play me, now I play you too
Lets just call it oooover…” paramparampam….

Goodreads vērtējums – 5/5. Plus šī ir arī viena no manām R.I.P.I.X akcijas grāmatām.

Baidīties oktobrī

Akcija R.I.P. IX jeb R.eaders I.mbibing P.eril devītā kārta aizsākās jau septembrī, bet es tai pievienošos tikai oktobra sākumā. Ir pagrūti ielekt tai īstajā tumšo rudens vakaru noskaņā, kad aiz sienām gaudo vēji un līst lietus, ja vidējā temperatūra ir ap trīsdesmit grādiem plusā, un no krāsainajām rudens lapām nav ne miņas. Indonēzijas musona sezona sākšoties tikai novembrī, bet tik ilgi es gaidīt netaisos. Izlīdzēšos ar tumsu, kas šeit iestājas ap sešiem vakarā, ieslēgšu gaisa kondicionieri un uzvilkšu siltas zeķes.

AIziet! Mēģināšu tikt pie Peril The First titula, un lasīšu sekojošas grāmatas:

miniaturist

The Miniaturist / Jesse Burton

Ecco/HarperCollins Publishers (August 26, 2014)

421 pages

Neko daudz par šo darbu nezinu. Mani uzrunāja grāmatas vāks ar sniegaino septiņpadsmitā gadsimta Amsterdamu. Vēl tur man grāmatas apraksts sola, ka es sastapšot bagāto tirgoni Johanesu, kurš savai sievai Nellai dzimšanas dienā uzdāvina viņu mājas repliku miniatūras formā…Mani ieintriģēja…

revengeRevenge: Eleven Dark Tales / Yoko Ogawa 

Picador; Reprint edition (January 29, 2013)

178 pages

Vienpadsmit dažādi vairāk vai mazāk briesmīgi stāsti, kuri mani vajāšot līdz pat pēdējai grāmatas lapaspusei. Kritiķi Šērlijas Džeksones balvu ieguvušo Ogavu salīdzina pat ar pašu Murakami, Redzēsim…

artfulArtful:A Novel / Peter David

47North (July 1, 2014)

290 pages

Man nezināms autors, Olivers Tvists, konspirācijas teorija un vampīri. Ceru, ka šis sajaukums mani nepievils. Un atkal priecājos par grāmatas māksliniecisko noformējumu.

hauntingThe Haunting of Hill House / Shirley JacksonPenguin Classic (October 1, 2013)

260 pages

Neesmu vēl sastapusi tādu lasītāju, kuru Šērlijas Džeksones rakstītais būtu atstājis vienaldzīgu. Jūtu, ka būs šausmīgi labs:)