Lasīt – kur?

Man nav vienalga, kur es lasu. Neesmu no tiem, kas var tā vienkārši atslēgties, un lasīt pārpildītos vilcienos, autobusos vai lidmašīnās. Protams, viss ir savādāk ar intensīvu smadzeņu darbību un līdzdomāšanu nepaģērošu lasāmvielu – piemēram, dāmu frizētavās sastopamo žurnālu formā. Tos es varētu lasīt jebkur.

Man lasīšana ir kā iekāpšana citā pasaulē. Nu tā diezgan intīmi, un šādos brīžos man ir vēlme būt vienai un klusumā. Es apbrīnoju un apskaužu tos lasītājus, kas prot un var distancēties no apkārt notiekošā. Nav tā, ka neesmu mēģinājusi, bet es šādās situācijās bieži pieķeru sevi pārlasām vienu un to pašu teikumu vai rindkopu, jo pa ausu galam sadzirdētās sarunas, trokšņi ir paspējuši iezagties manas grāmatas tekstā.

Kā jau bloga nosaukums proklamē, man patīk lasīt vannā. Neviens netraucē un bonusā tīri ķermeniska bauda. Kopš esam pārvākušies uz Džakartu, es no šī prieka esmu atteikusies. Jaunā mājokļa vanna mani vienkārši neuzrunā. Tā ir redzējusi labākus laikus, tā teikt, un tiek izmantota tikai ļoti īsiem utilitāriem vannas istabas rituāliem.

Tagad esmu sadraudzējusies ar dzīvojamās istabas dīvānu, kur katru rītu pie rīta kafijas nedaudz arī palasu. Kad man visi ir mājās visi manas ģimenes locekļi ir mājās, tad par vietu uz augstākminētās mēbeles nākas krietni vien pacīnīties.

divans

Dīvāns, uz kura kāds vienmēr sēž

Otrajā vietā man ir tā saucamā “day bed” manā darbistabā. Par pilnasinīgu darbistabu to varēšu saukt tikai pēc pusotras nedēļas, kad beidzot būs klāt mūsu krava no Dohas ar visu manu radošo aprīkojumu.

daybed

Pagaidām atgādina slimnīcas gultu, bet pie vizuālā tiks piestrādāts

Trešajā vietā – khem, nu kā lai jums to pasaka:)Mēs katrs tur uz kādu brīdi dienas laikā esam spiesti ieskriet, un ja nu kāds tur ir aizsēdējies spēlējot “Plants vs Zombies” vai ar grāmatu rokā, tad nākamais rindā stāvētājs tiek laipni pāradresēts uz vakanto kambari otrajā stavā. Labi, ka mūsu mājoklī šādi kambari ir vairāk par vienu…

bathroom

Ilustrācija no DecorPad mājas lapas

Kur tad vēl es lasu? Es lasīju (diemžēl pagātnes formā) savā darba vietā. Jā, bezkaunīgā Ilze klausījās audiogrāmatas darba laikā un priekšniecībai zem paša deguna. Un nevienu tas neuztrauca, jo strādāju es bibliotēkā. Te es sentimentāli nopūšos, jo tā atkal ir pagātnes forma. Manos darba pienākumos ietilpa arī kolekcijas uzraudzīšana – proti, pazudušo vai ne tur nolikto grāmatu meklēšana, inventarizācija, plauktu satura “retināšana” utt.

gu

Mana bijusī “māte – barotāja”

Tagad audiogrāmatas klausos gludinot drēbes. Nav tik glamūrīgi kā bibliotēkā, kur pati aura ar mani sarunājās, bet iztikt var.

Kur tad vēl? Vakardien biju emocionāli spiesta lauzt savus principus, un devos lasīt ārpus mājas. Vispār manai eksursijai bija arī praktiski nolūki. Mūsu ciemā ir atvērusies IKEA. Ar ciemu es te domāju Džakartu, kurā ir 9 miljoni un vēl nedaudz iedzīvotāju.

Viss sākās ar salauztu ūdens krānu mājas pagalmā. Tas bija tiešā un pārnestā nozīmē pēdējais piliens manas pacietības spainīti, un es nedaudz aizgāju pa gaisu. Tieši cik “nedaudz” , lūdzu jautāt manam cienītajam.

krans

Krāns, kas mani aizdzina lasīt uz IKEA

Sapratu, ka man pašai un pārējiem līdzcilvēkiem būtu labāk, ja es sevi amputētu no nepatīkamās situācijas, un palūdzu mani iesēdināt taksometrā un aizsūtīt vai nu uz lidostu, vai uz IKEA. IKEA uzvarēja. Pamērīju virtuves izlietnes, pacilāju lampas, apčamdīju aizkarus, un tad devos baudīt kartupeļu biezeni ar zviedru kotletītēm, Noslēgumā ķēros pie kafijas komplektā ar Yoko Ogawas Revenge. Atradu pašu klusāko stūrīti, un brīnumainā kārtā mani nekas netraucēja minēto grāmatu izlasīt līdz beigām. Sapratu to, ka, ja manā vizuālajā laukā neviens nedefilē, un trokšņi ir klusināti, varu lasīt arī sabiedriskā telpā. Varbūt nākamo reizi mēģināt lasīt Starbucks, apsēžoties ar seju pret sienu?

Un kā ir ar jums, mani cienījamie lasīšanas compadres? Kur jums vislabāk patīk lasīt? Kurš ir tas mīļākais stūrītis, palodze, krēsls, balkons? Kura ir tā visjocīgākā/visdīvainākā/vistrakākā/visvisvis… situācija vai vieta, kur esat lasījuši?

horse

Bilde no Children’s Literacy Foundation mājas lapas

sniegs

Bilde no Plymouth City Council mājaslapas

Uzaicinu jūs visus padalīties ar saviem stāstiem par iemīļotākajām lasīšanas vietām!

Paldies!

Advertisements

11 thoughts on “Lasīt – kur?

  1. He, es pašlaik lasu gandrīz tikai vilcienā, jo darbā rakstu spāņu valodas mājasdarbus un mājās domāju, ka vajadzētu pastrādāt. Lidmašīnās es parasti nevaru palasīt, jo man nāk miegs. Ā, un darba tualetē stāv plaukts ar veciem “National Geographic”, bet es tos nešķirstu.

    • Man lidmašīnās ir nedaudz (lasīt – diezgan un pat ļoti daudz) bail, lai es varētu pietiekami atslābināties un lasītu. Esmu nelabojama aerofobe:( Varbūt Tev darbā der to kolekciju papildināt ar kaut ko Tevi interesējošu:)

    • Oho, veselu un legalizetu pusotru stundu!!! Tas gan ir burvīgi! Notīšanos es arī pieprotu, un mani tad neviens arī īpaši nemeklē…laikam jau esmu savus tuviniekus pieradinājusi pie savas mīklainās nozušanas.

  2. Lielisks stāsts 🙂 Un lieliskas vietas lasīšanai – īpaši darbistaba – ilgojos pēc tādas, jo strādājot no mājām ļoti girbētos, lai tas notiktu istabā, kur var aizvērt durvis. Bet – par lasīšanu – man patīk lasīt kafejnīcu terasēs – jā, es spēju atslēgties, mierīgāk ir parkā uz soliņa, vai vasarā turpat pļavā pie lielā ezera. Viena ideāla lasīšanas vieta man ir pie draugiem viņu dārza terasē, bet tas, kad visi ir prom darīšanās un varbūt tāpēc, ka tad man ir brīvdienas un nav jādzen darbi uz priekšu. Var arī kādas 10 lapas pirms miega, bet parasti tās pēc tam atceros miglaini un pastāv risks kaut ko nosapņot par lasītā tēmu (tāpēc izvēlos uzmanīgi, cik asa sižeta darbus lasu). Ja veicu piezīmes, kā, piemēram, tagad pārlasot Kisinger Diplomacy – tad man patīk virtuves galds, jo acis pūtino varu raudzīties uz burvīgu art nouveau māju pretējā ielas pusē. Lai lieliska lasīšan it visur – pat Ikea 🙂

    • Cik interesantas domas par lasīšanu pirms gulētiešanu! Nemaz nebiju tā aizdomājusies, cik pirms miega izlasītais tomēr ir trausls koncepts, un ka tam ir iespējama saplūšana ar sapņiem. Par piezīmēm un lasīšanas vietu arī labs jautājums. Es pavisam nesen lasīju vienu grāmatu, kur nepārtraukti kaut ko gribēju pierakstīt, tad nu tās piezīmes ir tādas kā ir, uz dīvānā guļot dīvainās pozās:)

  3. Ja sižets aizrauj, varu lasīt daudzkur, tikai ne kustošā transportā (izņēmums ir vilciens un lidmašīna). Bet tā pārsvarā lasu dīvānā un gultā. Reizēm virtuvē (tur gan pārsvarā tiek ekspluatētas audiogrāmatas). Labs laika kavēklis ir lasīt gaidot rindā pie ārsta. Vannā gan nelasu, vienmēr bail, ka grāmata iekritīs ūdenī. Toties aizvakar kā reiz padomāju, ka vannai līdzīgs dīvāns varētu būt visērtākā vieta lasīšanai.

    • Es vienu dienu mēģināju lasīt taksometrā tādā garākā pārbraucienā, bet man palika šķērmīgi ap dūšu. Ar vannu ir gadījies, kā Tu saki, un viena grāmata tika izpeldināta. Labi, ka vismaz mana nevis bibliotēkas ekspemplārs. Pēc tādas mācības vannā pārsvarā lasīju tikai elektroniskās grāmatas, bet var jau samisēties un var izpeldināt arī rīderi:)

  4. Vanna- tā ir vieta. Nedaudz riska piedod lietai asumu, lai gan izpeldināt grāmatu, manuprāt, izklausās tomēr mazāk traģiski, nekā elektronisko lasītāju. Reiz redzēju karikatūru, kur vīrs sēdēja ar grāmatu vannā tikai tāpēc, lai būtu kur pamērcēt pirkstu lappuses pāršķiršanai. Telpa, uz kuru ķeizars kājām iet, arī ir klasika. Galu galā- tur tu noteikti esi viens pats. Un tur ir tik daudz brīva laika. Es šo telpu apguvu bērnībā, kad māte reiz par tēvu izmeta- ko tu tur tik ilgi sēdi- lasi, vai? Vai viņš tur lasīja- nezinu, ļoti iespējams, bet es gan sāku. Toreiz dzīvojām dzīvoklī, kur tā telpa bija traki liela, ar visādām citādām mantām iekšā. Un tā kā tēvam- manā uztverē- bija izteikts pārmetums, tad es izdomāju, ka savu grāmatu tur noslēpšu. Vietu izvēlei netrūka.Tā nu man konstanti bija kāda “tualetes grāmata”, kas tika lasīta tikai tur. Laiku pa laikam tās grāmatas tika arī atrastas un noliktas redzamā vietā; tad nācās izvēlēties nākamo slēptuvi.

  5. mmm, lasīt! man visbiežāk sanāk darbā, bet lai priekšnieki nejustos “abižojušies” lasu rīdērī (tad var vieglāk starp papīriem paslēpt) 🙂 jā jā, bez pārmetumiem, bet darba specifika droši ļauj to darīt..
    Ķeizartronī biežāk sanāk minēt sudoku, lai arī speciāli veidotajā žurnālstatīvā ir iespēja pašķirstīt Ilustrēto Zinātni.
    Ilze, tev ir fantastiski blogi, pāris dienas atpakaļ sirojot tīklā uzdūros SarkanāsBietes blogam, super, nevaru atrauties! Paldies 🙂

    • Darba specifika, kas atļauj lasīt – tas ir ideālais variants, manuprāt:) Anastasija, paldies Tev par labajiem vārdiem. Ir prieks censties, kaut ko tādu izlasot. Patiesi! Patreiz gan notiek diezgan nopietnas pārmaiņas, un es mēģinu savus blogus apvienot vienā, lai nav jālēkā no viena uz otru. Re, tāpēc arī Tavu jauko komentāru biju palaidusi garām. Nāc ciemos uz https://zemmangokokablog.wordpress.com. Tur būs gan par grāmatām, gan ari par visu pārējo, kas mani interesē. Vārdu sakot, no visa kā pa druskai. Uz redzīti!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s