Gone Girl / Gillian Flynn

gonegirl

Gone Girl / Gilian Flynn

Random House LLC (June 5, 2012)

Ja kaut kur literārajā visumā sastopat plivināmies manu mentālo jumtiņu, ziņojiet, jo šis gabals man to ir norāvis. Sen nav tā bijis, ka izlasītais neprasa laiku, lai nosēstos pelēkajās šūniņās tālākai analīzei, kritikai, ķidāšanai utt., utjp. Iesita pa pieri, un cauri. Un ja nu tiešām ir vajadzīgi kādi kritēriji, saraksti, lai izjusto piesietu burtiem, tad te nu būs:

Personāži – galvenie, un arī ne tik galvenie – nekas nav plakans, viss ir piepildīts un pārpildīts, un ar visām dimensijām, nu tik ļoti, ka reizēm nabaga lasītājam (šajā gadījumā – man) ir grūti to visu pārgremot. Un, kad tam pašam nabaga lasītājam šķiet, ka, nu jau es esmu gudrs, nu jau esmu visu sapratis un izkristalizējis, tad nāk kārtējais “paukš” pa galvu no autores puses, un jāsāk viss no jauna. Eimija un Niks man vēl kādu labu brīdi rādīsies sapņos…

Sižets un žanrs – bez ieslēgtām mašīnu sirēnām un elpu aizraujošas pakaļdzīšanās. Teorētiski  – ielikts trilleru un krimiķu plauktiņā, bet nu lasiet un spriediet paši. Elpu gan man nācās aizturēt vairākkārt, bet to lika darīt autores spēle ar manu smadzeņu aparāta spēju uztvert un pieslēgties notiekošajam.

Valoda – Cienījamā, Gillian Flynn! Zinu, ka tā ir klišeja, bet es labprāt lasītu arī Tavu iepirkumu listi. Jau lieku savā “to read” sarakstā nākamo Džilianas darbu.

Vieta – neesmu bijusi Misūri, bet labi pazīstu East Coast elitist mentalitāti, un ko tā domā par Flyover States iedzīvotajiem. Bet arī tas nav noteicošais. Tikpat labi tas viss varēja notikt Eiropā vai uz citas planētas.

Vairāk neko neteikšu. Noteikti skatīšos šī darba ekranizāciju, lai redzētu, vai šādu darbu vispār ir iespējams iedabūt ekrāna rāmjos.

mobius

We’re sick, f*****g toxic Mobius strip, Amy.

Un vēl, man patreiz ausīs skan Ingrid Michaelson “You play me, now I play you too
Lets just call it oooover…” paramparampam….

Goodreads vērtējums – 5/5. Plus šī ir arī viena no manām R.I.P.I.X akcijas grāmatām.

Advertisements