Baidīties oktobrī

Akcija R.I.P. IX jeb R.eaders I.mbibing P.eril devītā kārta aizsākās jau septembrī, bet es tai pievienošos tikai oktobra sākumā. Ir pagrūti ielekt tai īstajā tumšo rudens vakaru noskaņā, kad aiz sienām gaudo vēji un līst lietus, ja vidējā temperatūra ir ap trīsdesmit grādiem plusā, un no krāsainajām rudens lapām nav ne miņas. Indonēzijas musona sezona sākšoties tikai novembrī, bet tik ilgi es gaidīt netaisos. Izlīdzēšos ar tumsu, kas šeit iestājas ap sešiem vakarā, ieslēgšu gaisa kondicionieri un uzvilkšu siltas zeķes.

AIziet! Mēģināšu tikt pie Peril The First titula, un lasīšu sekojošas grāmatas:

miniaturist

The Miniaturist / Jesse Burton

Ecco/HarperCollins Publishers (August 26, 2014)

421 pages

Neko daudz par šo darbu nezinu. Mani uzrunāja grāmatas vāks ar sniegaino septiņpadsmitā gadsimta Amsterdamu. Vēl tur man grāmatas apraksts sola, ka es sastapšot bagāto tirgoni Johanesu, kurš savai sievai Nellai dzimšanas dienā uzdāvina viņu mājas repliku miniatūras formā…Mani ieintriģēja…

revengeRevenge: Eleven Dark Tales / Yoko Ogawa 

Picador; Reprint edition (January 29, 2013)

178 pages

Vienpadsmit dažādi vairāk vai mazāk briesmīgi stāsti, kuri mani vajāšot līdz pat pēdējai grāmatas lapaspusei. Kritiķi Šērlijas Džeksones balvu ieguvušo Ogavu salīdzina pat ar pašu Murakami, Redzēsim…

artfulArtful:A Novel / Peter David

47North (July 1, 2014)

290 pages

Man nezināms autors, Olivers Tvists, konspirācijas teorija un vampīri. Ceru, ka šis sajaukums mani nepievils. Un atkal priecājos par grāmatas māksliniecisko noformējumu.

hauntingThe Haunting of Hill House / Shirley JacksonPenguin Classic (October 1, 2013)

260 pages

Neesmu vēl sastapusi tādu lasītāju, kuru Šērlijas Džeksones rakstītais būtu atstājis vienaldzīgu. Jūtu, ka būs šausmīgi labs:)

The Moonlight Palace / Liz Rosenberg

The Moonlight Palace / Liz Rosenberg

Lake Union Publishing (October 1, 2014)

moonlight palace

Šo grāmatu izvēlējos no Kindle First septembra piedāvājuma.

Kindle First Amazon Prime klientiem katru mēnesi piedāvā  izlasīt vienu no jaunākajām nākamā mēneša grāmatām par brīvu. Tā, piemēram, grāmatas, kas būs pārdošanā tikai oktobrī, Kindle First piedāvā izlasīt jau septembrī. Izvēlēties var tikai vienu no četrām grāmatām un  žanru skaits arī ir ierobežots, bet dāvinātam zirgam taču pārāk tuvu zobus nepētīsi, vai ne:)

Ir mēneši, kad mani neuzrunā neviena no piedāvātajām grāmatām, bet par septembra sortimentu es nevarēju sūdzēties. Manu uzmanību piesaistīja veselas divas grāmatas, un es kādu brīdi svārstījos starp The Moonlight Palace un Girl on a Wire. Gaidītais, bet neplānotais brauciens uz Singapūru palīdzēja izvēles ziņā, un es paliku pie The Moonlight Palace. Pie Girl on a Wire noteikti atgriezīšos, jo simpatizē man gan žanrs, gan arī grāmatas vāks šķiet daudzsološs. Vai es esmu vienīgā, kas reizēm iekrīt tieši uz vizuālo grāmatas noformējumu?

kindlefirstsep

Darbības vieta – Singapūra pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Romāna galvenā varone ir Singapūras pēdējā sultāna pēctece, septiņpadsmitgadīgā Agnese. Meitenes vecākus un brāli nebija pažēlojusi 1918. gada Spāņu gripa. Meitene dzīvo Kampong Glam pilī ar pārējiem paplašinātās ģimenes locekļiem. Pils pamazām grūst kopā, naudas tās uzturēšanai nevienam tā īsti nav, un aktuāls ir arī jautājums par pils īpašumtiesību nākotni.

We were no longer supposed to be here. We continued only because we occupied so tiny a corner of the British Empire that they had forgotten about us together

Ja finansiālo pusi vēl kaut kā izdodas uzturēt ar īrnieku īres maksas palīdzību, tad pils mantojuma situācija ir neapskaužama. Pēc sensensos laikos sastādīta dokumenta, pils var palikt Agneses ģimenes rīcībā tikai tik ilgi, kamēr ir dzīvs kāds ģimenes vīrieškārtas pārstāvis.

Ir arī pirmā mīlestība, vilšanās, traģisks notikums, un spēki, kas mēģina Agneses ģimenes delikāto lietu stāvokli izmantot savās interesēs. Vairāk gan neko par sižētu nestāstīšu, lai saglabātu intrigu…

Kas man romānā patika:

Man ļoti simpatizēja Kampong Glam Pils iemītnieki un viņu attiecību dinamika. Pilī mitinās ekscentrisku personāžu buķete- Agneses ķīniesu izcelsmes vecmāmiņu Nei-Nei Down (Down šajā gadījumā burtiski nozīmē “apakšā” vai “apakšstāvā” dzīvojošā vecmāmiņa), onkulis Čači, britu vectētiņš, trīs īrnieki un pāris kalpotāji.  Arī pati Agnese ir ļoti interesanta personība, un savā ziņā personifice mūsdienu Singapūras cilvēku etnisko un kulturālo sajaukumu.

I am one-half Chinese, one-quarter Indian Muslim, and one-quarter British, so you can imagine what I look like

Neskatoties uz ģimenes locekļu un īrnieku dažādo izcelsmi un paradumiem, pāri visam tomēr dominē vēlme sadzīvot un vienam otru pabalstīt grūtos brīžos. (Arī ļoti grūtos un traģiskos brīžos…)

“At least we have noodle soup, ” I said, tilting my bowl. “We will always have noodle soup,” he agreed.”

Prātā nāk pārējo ģimenes locekļu aizkustinošā vēlme iepriecināt savārgušo britu vectētiņu ar patiesu britu Ziemassvētku maltīti, kur galdā tika celts sakrities Jorkšīras pudiņš, piedeguši kastaņi, un ērkšķogu koks (nedaudz lielāks par Latvijā sastopamo ērķšķogu krūmu) stājās Ziemassvētku eglītes vietā.

With our silly crepe paper hats on, the tips of the hats drooping, we looked like inmates at an imbecile institution, or an inebriate asylum.

“A true English Christmas!” British Grandfather agreed. At each new course, he offered another toast. “To the cook!” “To the empire!” “To Singapore!” and finally, with puddings, tearfully, “To memories of Christmases past!”

Patika arī īsais un saprotamais ieskats Singapūras vēsturē un kultūrā, kas manī radīja interesi lasīt padziļinātāk par šo tēmu. Autore māk uzburt skaistas vizuālās pagātnes ainas, un es pilnīgi varēju iedomāties, kāds Agnesei pavērās skats uz Singapūru, lūkojoties no Bukit Tima kalna, vai arī kāda izskatījās pati pils ar četrpadsmit guļamistabām un vienu funkcionējošu vannas istabu.

Kas varēja būt labāks vai savādāks:

Es šo grāmatu nepozicionētu kā tīru historical fiction žanra pārstāvi, lai gan šī žanra elementi šeit noteikti ir sastopami. Man kaut kas pietrūka varbūt tieši romāna apjoma, vēsturisko notikumu atspoguļojuma un pārējo personāžu dzīvesstāstu apmēru un dziļuma ziņā. Taču darbs, manuprāt, perfekti atbilst Young Adult un coming of age romāna kategorijai. Darbs ir viegli lasāms, un arī paši traģiskākie notikumi pārlieku nesit pa galvu.Šeit varbūt nedaudz palīdz galvenās varones nedaudz panaivais skatījums uz lietu kārtību, kas viņai neļauj pilnībā izprast situācijas nopietnību.

Silti iesaku visiem Āzijas interesentiem.

Mans Goodreads vērtējums – 5/5

Grāmatas kadiķu vietā

Nezinu, vai latviešu tradīcijas jauna mājokļā iesvētīšanā var tā vienkārši ņemt un “pārcelt” uz citiem platuma un garuma grādiem, bet kadiķu man nav, un degošas substances smaržu un smaciņu man jau tāpat ir gana. Iespējams, par šejienes iedzīvotāju visa nevajadzīgā un izlietotā dedzināšanas kāri būtu nepieciešamas atsevišķs stāsts, jo ikvakara deguma aromāts jau ir manas ikdienas neatņemama sastāvdaļa, un manas latvieša plaušas pamazām mēģina to pieņemt kā daļu no neizbēgamā kultūršoka. Un tā, kadiķu dedzināšanas vietā, es mājās ienesu jaunas grāmatas.

Esmu jau paspējusi izpētīt lielāko Džakarta grāmatu veikalu sortimentu, un jāatzīst, ka dzīvot var:) Par grāmatu veikaliem tad nu citu reizi. Tālāk par pašām grāmatām.

DSC_8728

Augustā un septembrī savākto grāmatu tornis.

DSC_8762

Mana Āzijas literatūras minikolekcija. Šī noteikti tiks papildināta.

DSC_8790

Indonēzijas tēmai veltītā apakškolekcija. Tikai tagad, lasot Love and Death in Bali, apzinos, cik es tomēr maz zinu par šo pasaules daļu un tās vēsturi. Grāmatu centīšos pabeigt vēl pirms sava pirmā brauciena uz Bali. Jaipong Dancer paķēru tās vizuālā noformējuma dēļ, un bez Pramoedya Ananta Toer rakstītā Indonēzijas sarežģīto koloniālisma vēsturi esot gandrīz neiespējami pilnībā izprast. Arī pats autors un viņa dzīvesstāsts mani ir saintriģējis.

DSC_8794Āzijas kolekcijas Japānas sadaļa. Revenge man noteikti noderēs oktobrī, Helovīna noskaņai pielāgojoties. Nevarēju vienaldzīgi paiet garām arī Jasunari Kavabatas Snow Country – ak, šīs mīklainās geišas!

DSC_8796Singapūras un Malaizijas tēmai veltītā sadaļa. Šis ir tikai visai necils šīs kolekcijas iesākums, jo pēc Singapūras apciemošanas, esmu sapratusi, ka tur ir visai aktīva literārā vide.

DSC_8797Šo grāmatu laikam varētu pieskaitīt pie literārās ģeogrāfijas žanra. Izlasīju ievadu – šķiet, ka būs interesanti.

DSC_8801Tālāk seko neliela randomā iegādātu grāmatu kaudzīte. Pirmās divas no augšas paķēra mans cienītais. Apakšējās divas ir manis izvēlētās. Breakfast at Tiffany’s un The Graduate laikam nekādus komentārus neprasa. Breakfast at Tiffany’s es jau esmu izbaudījusi audioformātā Michael C. Hall izpidījumā (ļoti pat iesaku), bet The Graduate gan noteikti izlasīšu, kaut vai lai pārliecinātos, vai darba ekranizācijā sadzirdamā ikoniskā frāze “No, it’s not. It’s completely baked” patiešām ir arī grāmatā.

Villette jau sen gribu izlasīt, un papīra formātā man tā labāk tīk.

A Little History of Literature/John Sutherland izvēlējos tieši atslēgvārda “little” iespaidā, jo tieši šīs grāmatas kompaktums un nedaudz draiskā attieksme piesaistīja manu uzmanību. Vēl pāris kadri no šīs grāmatas “iekšiņām”

DSC_8780

DSC_8779Labs ir, tad nu turpinājumā…

DSC_8777Šīs divas arī komentārus neprasa, un, manuprāt, ir baudāmas tikai un vienīgi papīra formātā.

Un noslēgumā – pièce de résistance, apzināti un mērķtiecīgi savākta grāmatu saujiņa, kurai būs tas gods rotāt mūsu ģimenes oficiālo grāmatplauktu. Tā teikt, no paaudzes paaudzei nododama bagāža.

DSC_8731Nekas jau pārsteidzošs šo grāmatu izvēlē nav – klasika paliek klasika. Šoreiz es pievērsu lielāku uzmanību pašam grāmatu izpildījumam, un esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli. Canterbury Classics kolekcija man bija jaunatklājums, un es noteikti meklēšu arī šīs kolekcijas pārējās grāmatas. Vai tad nav skaisti?

DSC_8757

DSC_8741

DSC_8819 2014-09-24Izdevēji ir patiesi piedomājuši pie katras detaļas – vāki ir no ādas imitācijas un ar reljefiem burtiem. Katrai grāmatai lapas augšpusē ir sava piktogramma. Sīkumi, bet patīkami! Pilnīgi vai prasās paķert Džeinu Eiru un palīst zem siltas segas…

DSC_8745Un kā nu bez Lewis Carrol. Izdevēji apgalvo, ka šajā grāmatā ir apkopoti visi viņa darbi. Kas zin, varbūt beidzot saņemšos un izlasīšu The Hunting of The Snark un nesajukšu prātā, jo tauta runā visādi par šī darba ietekmi uz veselo saprātu:)

DSC_8821

DSC_8748 DSC_8822

DSC_8750

Esmu tikusi arī pie Grimmu pasaku grāmatas tādā izpildījumā, kas nepārtaisa Grimmu rakstīto par salkanām Disneja pasaciņām. Grimma pasakām ir jābūt vienlaicīgi skaistām un briesmīgām, vismaz manuprāt…

DSC_8825

Es pat īsti neatceros, vai esmu lasījusi The Secret Garden, bet nu man vairs nav nekāda iemesla to vēlreiz nepārlasīt/neizlasīt. Penguin Threads kolekcija man ir “norāvusi jumtu”. Grāmata ir baudāma ar visām iespējamām maņām (jā, man patīk arī grāmatu smarža un lapu čaukstoņa). Par pašu Penguin Threads kolekciju lasīt šeit.

DSC_8827DSC_8734DSC_8736Tas tad nu arī pagaidām viss.Kādā citā ierakstā pastāstīšu par grāmatu veikaliem Džakartā un Singapūrā.

P.S. Pašu grāmatplauktu mūsu mājās vēl nav. Tie vēl patreiz ceļo kaut kur pa Indijas okeānu…

Novembra grāmatplaukts

Kopā izlasītas 13 grāmatas:

  • 2 audiogrāmatas
  • 8 elektroniskās grāmatas
  • 3 drukātās (vienu no tām iesākumā lasīju elektroniski, bet tad pārmetos uz papīra formātu)

Visīsākā  – 35. lpp The Rose of Fire, kas ir īss ievadstāsts Karlosa Ruisa Safona Aizmirsto Grāmatu Kapsētas triloģijai.

Visgarākā – Stīvena Kinga Under The Dome darbs 1092.lpp garumā.

Manu Goodreads vērtējumu ziņā, kopaina sekojoša – 3 zvaigznes piešķirtas septiņām grāmatām, 4 zvaigznes tikušas piecām grāmatām, un 5 zvaigznes ir izpelnījusies tikai viena grāmata. Miniet, nu kura:)

Novembra grāmatu plaukts vizuāli

Drukātās grāmatas

1232 mahfuzs fundamendalist

Elektroniskās grāmatas

penumbra 13538873 18813729 1770125115706286 7415714 3407877 554330

Audiogrāmatas

16082687

Print

The Reluctant Fundamendalist – Mohsin Hamid

fundamendalistŠis bija spontānpirkums vietējā grāmatu veikalā. Pāris nedēļas atpakaļ mūsu ciemā savas durvis vēra WHSmith grāmatu veikals. Prieks un laime pilnībā, jo normālu grāmatu veikalu mūsu platuma grādos ir visai pamaz. Jocīgi, ka šeit ļoti bieži par grāmatu veikaliem lepni tiek dēvētas vienkāršas kancelejas preču tirgotavas.

Bet nu par jauno WHSmith veikalu, un ko es tur ieguvu. Pētīju, pētīju veikala piedāvājumu, un pie kases attapos jau ar paprāvu grāmatu kaudzīti azotē. Starp tām tad arī mājās pārnesu Mohsina Hamida dižpārdokli Negribīgais Fundamendālists. Ķēros vien klāt, jo vēlējos to izlasīt pirms filmas noskatīšanās.

Diskleimeris – tālāk seko mani pārdomburbuļi, jo literāras recenzijas es nerakstu. Tas gan nenozīmē, ka ar prieku nelasu un nenovērtēju citu sarakstīto…

Grāmatas sinopse jeb Kas, Kur un Kā:

Ar grāmatas galveno varoni Čangezu autors lasītāju iepazīstina Pakistānā, Lahore pilsētas Anarkali rajonā. Tur Čangezs uzrunā kādu ārzemnieku (minētais ārzemnieks visai ātri tiek atšifrēts kā amerikānis), un piedāvā kopā padzert tēju. Tējas dzeršana, uzkodas, un vēlāk arī tradicionālas vakariņas, palēnām mijās ar Čangeza stāstījumu viena vakara garumā. Visa grāmata sarakstīta pirmajā personā, un Čangeza sarunas biedra balsi lasītājs tā arī neizdzird, tomēr nevar nemanīt Čangeza sarunas biedra nervozumu un pieaugušo nemieru. Kāpēc tas tā, lai nu paliek nepateikts…

Izrādās, ka Čangezam Amerika nav sveša, jo, lai gan dzimis un audzis Pakistānā, studijas gadus viņš pavada Prinstonas universitātē, un tūlīt pēc augstskolas absolvēšanas tiek darbā kādā prestižā Ņujorkas firmā kā finanšu analītiķis. Visam tam pa starpu Čangezs satiek un iemīlās Ērikā, bet šī jaunā sieviete nāk ar savu pagātnes bagāžu, kas traucē abu attiecību pilnvērtīgai attīstībai. Ērikas agrās jaunības mīlestība Kriss ir miris no plaušu vēža, un Ērika vēl joprojām sēro.

Čangezs strauji virzās uz augšu pa karjeras kāpnēm, un, kā viens no spējīgākajiem kompānijas jaunpienācējiem, tiek nosūtīts komandējumā uz Filipīnām, lai izvērtētu kādas mūzikas kompānijas finansiālo dzīvotspēju. Ir  2001. gada septembris – precīzāk sakot, ir 2001.gada 11.septembris. Pašu terora aktu pret Pasaules Tirdzniecības centru Čangezs redz viesnīcas (ja pareizi aceros) televizorā. Čangezs savam klusējošajam kompanjonam atzīstas, ka tajā brīdī viņam uz sejas neviļus esot parādījies smaids. (Iespējams, ka šis smaids ir arī sava veida simbols antiamerikāniskajam sentimentam – redz, kā jums tika)

Čangezs atgriežas jau pavisam citā Ņujorkā. Pārfrāzējot Čangeza teikto – Amerika ir nikna, paštaisna, atriebes kāra. Arī Čangeza draudzene Ērika ir kļuvusi distancētāka, sāk aizvien vairāk iegrimt depresijā par zaudēto mīļoto Krisu, un aizvien vairāk atstumj Čangezu. Te man jāpiekrīt citiem šīs grāmatas lasītājiem, kas Ērikas tēlā un vārda izvēlē saskata pašu Ameriku (Erica – AmErica), kas pēc 11.septembra traģēdijas nevēlas/nespēj pieņemt “čangezus” un visu to, ko tie ar savu identitāti pārstāv.

P.S. Kāda mana studentasistente (Amerikas pakistāniete) zināja stāstīt, ka viņas mamma pēc 11.septembra terora akta, augošā pretmusulmaniskā sentimenta iespaidā, fiksi vien ir sākusi meklēt visādus citādus radošus veidus, kā apsegt savus matus, jo tradicionālā šeila vai hidžabs tika uztverts kā pastarpināts drauds.

Par to, kā tālāk iegrozās Čangeza dzīve, labāk nu lasiet paši. Mohsins Hamads ir vienreizējs stāstnieks, kas arī mani apsēdināja pie tā paša kafejnīcas galdiņa, pie kura sēdēja Čangezs ar savu kluso kompanjonu. Grāmata caur maniem badīgajiem pirksteļiem izbira pusotrā vakarā. Izbira, un pirmā reakcija bija tāda jokaina. Šķita, ka nekas pāri tā arī pārdomām nepalika. Tomēr kļūdījos, šādi domādama, jo jau tajā pašā vakarā kaut kādus procesus tomēr izlasītais manās smadzenēs bija iekustinājis, un par šo grāmatu es šad un tad iedomājos vēl joprojām.

Iespējams, ka vainojama mana pašreizējā dislokācijas vieta, un 9+ pavadītie gadi musulmaņu zemē, bet pašā Čangezā es “saklausīju” kaut ko man ļoti pazīstamu. Tieši tā runā man apkārt esošie studenti no Pakistānas  – nedaudz vecmodīgā, bet ļoti pareizā, pieklājīgā angļu valodā ar vieglu Britu akcentu. Tas man lika aizdomāties arī par to, cik tad īsti es par viņiem zinu un saprotu, un kas slēpjas aiz tā ļoti pieklājīgā, it kā rietumnieciskā eksterjera.

Es grāmatā vairākkārt saskatīju “Mēs un Viņi” tēmu, un nav pat būtiski, kuri ir kuri šajā gadījumā. Jautājums drīzāk ir par to, Vai Viņi vēlās to pašu ko Mēs un otrādi. Cik no pašu identitātes Viņi ir gatavi atmest, aizmirst, lai līdzinātos Mums, lai tiktu pie Mūsu “labumiem”, un kurā brīdī šis vērtību konflikts pats no sevis eksplodē, aiz sevis atstādams Negribīgo Fundamendālistu, kurš izmisīgi tveras pie savām pamatvērtībām.

Un, ja tā labi padomā, man patreiz apkārt tādu Negribīgo Fundamendālistu, kam sajukušas gan vērtības, gan identitātes, ir ka biezs. Tā ļoti novienkāršojot vietējo attieksmi pret ASV, ņemšos apgalvot, ka vidusmēra x-zemes (zemi neminēšu, jo cenzūrai šeit ir gari nagi) iedzīvotājs vienā un tajā pašā dienā var nolikt ASV (un Rietumus kopumā) zemāk par zemi, un tajā pašā vakarā, Makdonaldu vaigos stūķējot, ar lielu sajūsmu skatīties Voice vai Jersey Shore savā zilajā ekrānā. Divkosība, dubultstandarts – iespējams. Arī pats Čangezs, manuprāt, cīnās ar šo pašu dilemmu, tikai viņa gadījumā tā ir cīņa starp Amerikas sapni, dzīvi Ņujorkā, mīļoto sievieti-amerikānieti un uzticību savai Pakistānas pagātnei, audzināšanai un pamatvērtībām.

Mans Goodreads vērtējums – 3 no 5, bet, ja es te vēl pasēdētu un padomātu, tad dotu arī visas 4.

P.S. 1. Noteikti izlasīšu arī Mohsina Hamada Moth Smoke un arī Alberta Kamī The Fall. Tautā runā, ka Mohsina Hamada Fundamendālists ir sava veida Kamī Kritiena modernāks variants.

Mr. Penumbra’s 24-Hour Bookstore – Robin Sloan

penumbra 13538873“What do you seek in these shelves?” (Ko Jūs meklējat šajos plauktos?)

Šādi grāmatas galveno varoni Kleju uzrunā noslēpumainais Penambras  24 stundu grāmatu veikala īpašnieks Penambras kungs.

Pats grāmatu veikals ir ne mazāk īpatnējs, sākot jau ar tā savādo formu. Tas ir šaurs, un ar augstiem griestiem. Grāmatu plaukti sniedzās turpat trīs stāvu augstumā, un lai saskatītu augstāko plauktu saturu, ir stipri jāatliec galva. (Nezinu kā jums, bet man tās ir ļoti pazīstamas skeletomuskulāras izjūtas, pētot dažu grāmatnīcu piedāvājumu:)

Pats Klejs piezīmē:

“why do bookstores always make you do uncomfortable things with your neck?”

Klejs ir pavisam nesen palicis bez darba, un uz Penambras kunga uzdoto jautājumu atbild, ka meklē darbu. Darbam Penambras kunga veikalā ir tikai trīs noteikumi – ierasties precīzi laikā un palikt līdz maiņas beigām, nešķirstīt un nepētīt lietotās grāmatas, un dokumentēt īpašā dienasgrāmatā visu par lietoto grāmatu lasītājiem – kā ir  izskatījies, uzvedies utt.

Un te arī sākas piedzīvojumi, jo tieši lietoto grāmatu kolekcija un tās mīklainie lasītāji ir apvīti ar savu noslēpumu. Klejs (protams) nenociešas un ieskatās vienā no senajām grāmatam, un teksta vietā tur ierauga kodētu mīklu. Ar to arī pietiek, lai Klejs uzsāktu pats savu slepeno misiju, lai izzinātu, kas slēpjas aiz šī koda. Šajā piedzīvojumā Klejs nedodās viens. Viņam palīgos nāk apķērīgā un Klejam simpatizējošā Gūglere Keta, bijušais skolasbiedrs Nīls, istabas biedrs Mets, un vēlāk jau arī pats Penambras kungs. Klāt vēl tiek piemesti hakeri, kriptogrāfi, citi Gūgleri, 500 gadus veca un slepena grāmatu biedrība, un kopumā sanāk ļoti baudāms antīkā un progresīvā mikslis.

Grāmatas stils ir svaigi rotaļīgs, bet vienlaicīgi autors nevairās arī no pamatīgākiem jautājumiem. Vai jaunās tehnoloģijas spēs sadzīvot ar iespiestā burta tradīcijām? Cik tad vainīgiem ir jājūtās tiem, kas savu lasāmmateriāla klāstu papildina ar nelegāli publicētu elektronisko materiālu (khem, khem:)?

Pie viena izlasīju arī Ajax Penumbra 1969 (Kindle Single formātā), kur autors mēģina izskaidrot, no kurienes tad ir nācis ši noslēpumainais vīruks Penambra. Pašu Mr. Penumbra’s 24 hour bookstore grāmatu gan var droši lasīt arī bez šī ievada.

 

Un te pāris domu graudi, kas man personīgi aizķēra…

Klejs par audiogrāmatām:

“I’ve never listened to an audiobook before, and I have to say it’s a totally different experience. When you read a book, the story definitely takes place in your head. When you listen, it seems to happen in a little cloud all around it, like a fuzzy knit cap pulled down over your eyes”

Par lasīšanu un grāmatām:

“Some of them are working very hard indeed. “What are they doing?” “My boy!” he said, eyebrows raised. As if nothing could be more obvious. “They are reading!”

“He asked Rosemary, why do you love books so much?
And I said, Well, I don’t know I suppose I love them because they’re quiet, and I can take them to the park.”

“Our books still do not require batteries. But I am no fool. It is a slender advantage.”

Par Gūgleres Ketas nespēju lasīt avīzi vulgaris:

“Kat bought a New York Times but couldn’t figure out how to operate it, so now she’s fiddling with her phone.”

Mans Goodreads vērtējums kopumā par abām grāmatam 3.5 no 5.