Pārvācos uz jaunām mājām…

…turpmāk viss būs vienkopus Zem Mango Koka. Uz drīzu tikšanos, mīļie!

Advertisements

Lasīt – kur?

Man nav vienalga, kur es lasu. Neesmu no tiem, kas var tā vienkārši atslēgties, un lasīt pārpildītos vilcienos, autobusos vai lidmašīnās. Protams, viss ir savādāk ar intensīvu smadzeņu darbību un līdzdomāšanu nepaģērošu lasāmvielu – piemēram, dāmu frizētavās sastopamo žurnālu formā. Tos es varētu lasīt jebkur.

Man lasīšana ir kā iekāpšana citā pasaulē. Nu tā diezgan intīmi, un šādos brīžos man ir vēlme būt vienai un klusumā. Es apbrīnoju un apskaužu tos lasītājus, kas prot un var distancēties no apkārt notiekošā. Nav tā, ka neesmu mēģinājusi, bet es šādās situācijās bieži pieķeru sevi pārlasām vienu un to pašu teikumu vai rindkopu, jo pa ausu galam sadzirdētās sarunas, trokšņi ir paspējuši iezagties manas grāmatas tekstā.

Kā jau bloga nosaukums proklamē, man patīk lasīt vannā. Neviens netraucē un bonusā tīri ķermeniska bauda. Kopš esam pārvākušies uz Džakartu, es no šī prieka esmu atteikusies. Jaunā mājokļa vanna mani vienkārši neuzrunā. Tā ir redzējusi labākus laikus, tā teikt, un tiek izmantota tikai ļoti īsiem utilitāriem vannas istabas rituāliem.

Tagad esmu sadraudzējusies ar dzīvojamās istabas dīvānu, kur katru rītu pie rīta kafijas nedaudz arī palasu. Kad man visi ir mājās visi manas ģimenes locekļi ir mājās, tad par vietu uz augstākminētās mēbeles nākas krietni vien pacīnīties.

divans

Dīvāns, uz kura kāds vienmēr sēž

Otrajā vietā man ir tā saucamā “day bed” manā darbistabā. Par pilnasinīgu darbistabu to varēšu saukt tikai pēc pusotras nedēļas, kad beidzot būs klāt mūsu krava no Dohas ar visu manu radošo aprīkojumu.

daybed

Pagaidām atgādina slimnīcas gultu, bet pie vizuālā tiks piestrādāts

Trešajā vietā – khem, nu kā lai jums to pasaka:)Mēs katrs tur uz kādu brīdi dienas laikā esam spiesti ieskriet, un ja nu kāds tur ir aizsēdējies spēlējot “Plants vs Zombies” vai ar grāmatu rokā, tad nākamais rindā stāvētājs tiek laipni pāradresēts uz vakanto kambari otrajā stavā. Labi, ka mūsu mājoklī šādi kambari ir vairāk par vienu…

bathroom

Ilustrācija no DecorPad mājas lapas

Kur tad vēl es lasu? Es lasīju (diemžēl pagātnes formā) savā darba vietā. Jā, bezkaunīgā Ilze klausījās audiogrāmatas darba laikā un priekšniecībai zem paša deguna. Un nevienu tas neuztrauca, jo strādāju es bibliotēkā. Te es sentimentāli nopūšos, jo tā atkal ir pagātnes forma. Manos darba pienākumos ietilpa arī kolekcijas uzraudzīšana – proti, pazudušo vai ne tur nolikto grāmatu meklēšana, inventarizācija, plauktu satura “retināšana” utt.

gu

Mana bijusī “māte – barotāja”

Tagad audiogrāmatas klausos gludinot drēbes. Nav tik glamūrīgi kā bibliotēkā, kur pati aura ar mani sarunājās, bet iztikt var.

Kur tad vēl? Vakardien biju emocionāli spiesta lauzt savus principus, un devos lasīt ārpus mājas. Vispār manai eksursijai bija arī praktiski nolūki. Mūsu ciemā ir atvērusies IKEA. Ar ciemu es te domāju Džakartu, kurā ir 9 miljoni un vēl nedaudz iedzīvotāju.

Viss sākās ar salauztu ūdens krānu mājas pagalmā. Tas bija tiešā un pārnestā nozīmē pēdējais piliens manas pacietības spainīti, un es nedaudz aizgāju pa gaisu. Tieši cik “nedaudz” , lūdzu jautāt manam cienītajam.

krans

Krāns, kas mani aizdzina lasīt uz IKEA

Sapratu, ka man pašai un pārējiem līdzcilvēkiem būtu labāk, ja es sevi amputētu no nepatīkamās situācijas, un palūdzu mani iesēdināt taksometrā un aizsūtīt vai nu uz lidostu, vai uz IKEA. IKEA uzvarēja. Pamērīju virtuves izlietnes, pacilāju lampas, apčamdīju aizkarus, un tad devos baudīt kartupeļu biezeni ar zviedru kotletītēm, Noslēgumā ķēros pie kafijas komplektā ar Yoko Ogawas Revenge. Atradu pašu klusāko stūrīti, un brīnumainā kārtā mani nekas netraucēja minēto grāmatu izlasīt līdz beigām. Sapratu to, ka, ja manā vizuālajā laukā neviens nedefilē, un trokšņi ir klusināti, varu lasīt arī sabiedriskā telpā. Varbūt nākamo reizi mēģināt lasīt Starbucks, apsēžoties ar seju pret sienu?

Un kā ir ar jums, mani cienījamie lasīšanas compadres? Kur jums vislabāk patīk lasīt? Kurš ir tas mīļākais stūrītis, palodze, krēsls, balkons? Kura ir tā visjocīgākā/visdīvainākā/vistrakākā/visvisvis… situācija vai vieta, kur esat lasījuši?

horse

Bilde no Children’s Literacy Foundation mājas lapas

sniegs

Bilde no Plymouth City Council mājaslapas

Uzaicinu jūs visus padalīties ar saviem stāstiem par iemīļotākajām lasīšanas vietām!

Paldies!

Iekritusi brīvdienās

Nezinu, kas tas ar mani ir, bet brīvdienu laikā man vienkārši nevelk uz lasīšanu. Un tā es atkal uzlādēju baterijas savam Kindle, ieliku čemodānā pāris drukātās grāmatas – tas viss ar domu, ka nu tik lasīšu visas brīvdienu nedēļas garumā. Kas vēl var būt ideālāks par netraucētu lasīšanas baudu ar sauli un jūru fonā, bet man tas nenostrādā.

Tas gan manu grāmatmīļa radaru pavisam neapklusināja, un Bali brīvdienu laikā noķēro šādu grāmatu pārdošanas veidu. Vai nav radoši?

Bali

P.S. Tikai tagad ieraudzīju, ka tur pie motocikla izpūtēja (via nu kas tā ir par motocokla daļu) bija vēl dažas grāmatas, kuras es tā arī neizpētīju.

To Kindle or not to Kindle

Ko jūs domājat par jauno Amazon Kindle Voyage elektronisko lasītāju?

Es vēl tā īsti nevaru iebraukt, vai tas ir kas radikāli jauns elektronisko lasītāju pasaulē vai tikai tāds ar steroīdiem sabarots Kindle Paperwhite. Izskatās jau nu ļoti skaists un elegants, bet vēl neesmu pārliecināta, vai tas mani var pietiekami sakārdināt iegādāties jaunu rīderi. Cik saprotu, Kindle Voyage ir visai patīkamas jaunas fīčas; gluds ekrāns, kas ir vienā līmenī ar apmali, un ir līdzīgs papīram (īsti gan nezinu, kā tas izpaužās) . Nu kas tad tur vēl esot – tie pikseļi, tie pikseļi – 300 uz 6 collām. Es neatteiktos no šādas ilustrāciju kvalitātes:

kindlevoyage

Kartes, shēmas un citas smalkāk pētāmas ilustrācijas/grafikas mani vienmēr ir stūrējušas uz drukāto grāmatu pusi, bet nu šis piemērs jau izskatās pavisam cienījams.

Nopērkams būšot tikai ar decembri, tā kā reālu lietotāju atsauksmes vēl nekur neesmu manījusi.

Smalkāk par Kindle Voyage var lasīt šeit. Jā, un augstākredzamā bilde arī no tā paša avota.

Papildinājums:

Tā iet, kad dara vairākas lietas vienlaicīgi:) Manā gadījumā mēgināju audzināt savu jauno paaudzi plus uzmest pāris rindas par Kindle Voyage, un palaidu garām, ka tomēr IR arī reālas atsauksmes. Te būs viena no Cnet komandas:

Un te es atradu atbildi pati uz savu jautājumu par to, ar ko Kindle Voyage atšķirās no Kindle Paperwhite:

Baidīties oktobrī

Akcija R.I.P. IX jeb R.eaders I.mbibing P.eril devītā kārta aizsākās jau septembrī, bet es tai pievienošos tikai oktobra sākumā. Ir pagrūti ielekt tai īstajā tumšo rudens vakaru noskaņā, kad aiz sienām gaudo vēji un līst lietus, ja vidējā temperatūra ir ap trīsdesmit grādiem plusā, un no krāsainajām rudens lapām nav ne miņas. Indonēzijas musona sezona sākšoties tikai novembrī, bet tik ilgi es gaidīt netaisos. Izlīdzēšos ar tumsu, kas šeit iestājas ap sešiem vakarā, ieslēgšu gaisa kondicionieri un uzvilkšu siltas zeķes.

AIziet! Mēģināšu tikt pie Peril The First titula, un lasīšu sekojošas grāmatas:

miniaturist

The Miniaturist / Jesse Burton

Ecco/HarperCollins Publishers (August 26, 2014)

421 pages

Neko daudz par šo darbu nezinu. Mani uzrunāja grāmatas vāks ar sniegaino septiņpadsmitā gadsimta Amsterdamu. Vēl tur man grāmatas apraksts sola, ka es sastapšot bagāto tirgoni Johanesu, kurš savai sievai Nellai dzimšanas dienā uzdāvina viņu mājas repliku miniatūras formā…Mani ieintriģēja…

revengeRevenge: Eleven Dark Tales / Yoko Ogawa 

Picador; Reprint edition (January 29, 2013)

178 pages

Vienpadsmit dažādi vairāk vai mazāk briesmīgi stāsti, kuri mani vajāšot līdz pat pēdējai grāmatas lapaspusei. Kritiķi Šērlijas Džeksones balvu ieguvušo Ogavu salīdzina pat ar pašu Murakami, Redzēsim…

artfulArtful:A Novel / Peter David

47North (July 1, 2014)

290 pages

Man nezināms autors, Olivers Tvists, konspirācijas teorija un vampīri. Ceru, ka šis sajaukums mani nepievils. Un atkal priecājos par grāmatas māksliniecisko noformējumu.

hauntingThe Haunting of Hill House / Shirley JacksonPenguin Classic (October 1, 2013)

260 pages

Neesmu vēl sastapusi tādu lasītāju, kuru Šērlijas Džeksones rakstītais būtu atstājis vienaldzīgu. Jūtu, ka būs šausmīgi labs:)

Grāmatas kadiķu vietā

Nezinu, vai latviešu tradīcijas jauna mājokļā iesvētīšanā var tā vienkārši ņemt un “pārcelt” uz citiem platuma un garuma grādiem, bet kadiķu man nav, un degošas substances smaržu un smaciņu man jau tāpat ir gana. Iespējams, par šejienes iedzīvotāju visa nevajadzīgā un izlietotā dedzināšanas kāri būtu nepieciešamas atsevišķs stāsts, jo ikvakara deguma aromāts jau ir manas ikdienas neatņemama sastāvdaļa, un manas latvieša plaušas pamazām mēģina to pieņemt kā daļu no neizbēgamā kultūršoka. Un tā, kadiķu dedzināšanas vietā, es mājās ienesu jaunas grāmatas.

Esmu jau paspējusi izpētīt lielāko Džakarta grāmatu veikalu sortimentu, un jāatzīst, ka dzīvot var:) Par grāmatu veikaliem tad nu citu reizi. Tālāk par pašām grāmatām.

DSC_8728

Augustā un septembrī savākto grāmatu tornis.

DSC_8762

Mana Āzijas literatūras minikolekcija. Šī noteikti tiks papildināta.

DSC_8790

Indonēzijas tēmai veltītā apakškolekcija. Tikai tagad, lasot Love and Death in Bali, apzinos, cik es tomēr maz zinu par šo pasaules daļu un tās vēsturi. Grāmatu centīšos pabeigt vēl pirms sava pirmā brauciena uz Bali. Jaipong Dancer paķēru tās vizuālā noformējuma dēļ, un bez Pramoedya Ananta Toer rakstītā Indonēzijas sarežģīto koloniālisma vēsturi esot gandrīz neiespējami pilnībā izprast. Arī pats autors un viņa dzīvesstāsts mani ir saintriģējis.

DSC_8794Āzijas kolekcijas Japānas sadaļa. Revenge man noteikti noderēs oktobrī, Helovīna noskaņai pielāgojoties. Nevarēju vienaldzīgi paiet garām arī Jasunari Kavabatas Snow Country – ak, šīs mīklainās geišas!

DSC_8796Singapūras un Malaizijas tēmai veltītā sadaļa. Šis ir tikai visai necils šīs kolekcijas iesākums, jo pēc Singapūras apciemošanas, esmu sapratusi, ka tur ir visai aktīva literārā vide.

DSC_8797Šo grāmatu laikam varētu pieskaitīt pie literārās ģeogrāfijas žanra. Izlasīju ievadu – šķiet, ka būs interesanti.

DSC_8801Tālāk seko neliela randomā iegādātu grāmatu kaudzīte. Pirmās divas no augšas paķēra mans cienītais. Apakšējās divas ir manis izvēlētās. Breakfast at Tiffany’s un The Graduate laikam nekādus komentārus neprasa. Breakfast at Tiffany’s es jau esmu izbaudījusi audioformātā Michael C. Hall izpidījumā (ļoti pat iesaku), bet The Graduate gan noteikti izlasīšu, kaut vai lai pārliecinātos, vai darba ekranizācijā sadzirdamā ikoniskā frāze “No, it’s not. It’s completely baked” patiešām ir arī grāmatā.

Villette jau sen gribu izlasīt, un papīra formātā man tā labāk tīk.

A Little History of Literature/John Sutherland izvēlējos tieši atslēgvārda “little” iespaidā, jo tieši šīs grāmatas kompaktums un nedaudz draiskā attieksme piesaistīja manu uzmanību. Vēl pāris kadri no šīs grāmatas “iekšiņām”

DSC_8780

DSC_8779Labs ir, tad nu turpinājumā…

DSC_8777Šīs divas arī komentārus neprasa, un, manuprāt, ir baudāmas tikai un vienīgi papīra formātā.

Un noslēgumā – pièce de résistance, apzināti un mērķtiecīgi savākta grāmatu saujiņa, kurai būs tas gods rotāt mūsu ģimenes oficiālo grāmatplauktu. Tā teikt, no paaudzes paaudzei nododama bagāža.

DSC_8731Nekas jau pārsteidzošs šo grāmatu izvēlē nav – klasika paliek klasika. Šoreiz es pievērsu lielāku uzmanību pašam grāmatu izpildījumam, un esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli. Canterbury Classics kolekcija man bija jaunatklājums, un es noteikti meklēšu arī šīs kolekcijas pārējās grāmatas. Vai tad nav skaisti?

DSC_8757

DSC_8741

DSC_8819 2014-09-24Izdevēji ir patiesi piedomājuši pie katras detaļas – vāki ir no ādas imitācijas un ar reljefiem burtiem. Katrai grāmatai lapas augšpusē ir sava piktogramma. Sīkumi, bet patīkami! Pilnīgi vai prasās paķert Džeinu Eiru un palīst zem siltas segas…

DSC_8745Un kā nu bez Lewis Carrol. Izdevēji apgalvo, ka šajā grāmatā ir apkopoti visi viņa darbi. Kas zin, varbūt beidzot saņemšos un izlasīšu The Hunting of The Snark un nesajukšu prātā, jo tauta runā visādi par šī darba ietekmi uz veselo saprātu:)

DSC_8821

DSC_8748 DSC_8822

DSC_8750

Esmu tikusi arī pie Grimmu pasaku grāmatas tādā izpildījumā, kas nepārtaisa Grimmu rakstīto par salkanām Disneja pasaciņām. Grimma pasakām ir jābūt vienlaicīgi skaistām un briesmīgām, vismaz manuprāt…

DSC_8825

Es pat īsti neatceros, vai esmu lasījusi The Secret Garden, bet nu man vairs nav nekāda iemesla to vēlreiz nepārlasīt/neizlasīt. Penguin Threads kolekcija man ir “norāvusi jumtu”. Grāmata ir baudāma ar visām iespējamām maņām (jā, man patīk arī grāmatu smarža un lapu čaukstoņa). Par pašu Penguin Threads kolekciju lasīt šeit.

DSC_8827DSC_8734DSC_8736Tas tad nu arī pagaidām viss.Kādā citā ierakstā pastāstīšu par grāmatu veikaliem Džakartā un Singapūrā.

P.S. Pašu grāmatplauktu mūsu mājās vēl nav. Tie vēl patreiz ceļo kaut kur pa Indijas okeānu…