Gone Girl / Gillian Flynn

gonegirl

Gone Girl / Gilian Flynn

Random House LLC (June 5, 2012)

Ja kaut kur literārajā visumā sastopat plivināmies manu mentālo jumtiņu, ziņojiet, jo šis gabals man to ir norāvis. Sen nav tā bijis, ka izlasītais neprasa laiku, lai nosēstos pelēkajās šūniņās tālākai analīzei, kritikai, ķidāšanai utt., utjp. Iesita pa pieri, un cauri. Un ja nu tiešām ir vajadzīgi kādi kritēriji, saraksti, lai izjusto piesietu burtiem, tad te nu būs:

Personāži – galvenie, un arī ne tik galvenie – nekas nav plakans, viss ir piepildīts un pārpildīts, un ar visām dimensijām, nu tik ļoti, ka reizēm nabaga lasītājam (šajā gadījumā – man) ir grūti to visu pārgremot. Un, kad tam pašam nabaga lasītājam šķiet, ka, nu jau es esmu gudrs, nu jau esmu visu sapratis un izkristalizējis, tad nāk kārtējais “paukš” pa galvu no autores puses, un jāsāk viss no jauna. Eimija un Niks man vēl kādu labu brīdi rādīsies sapņos…

Sižets un žanrs – bez ieslēgtām mašīnu sirēnām un elpu aizraujošas pakaļdzīšanās. Teorētiski  – ielikts trilleru un krimiķu plauktiņā, bet nu lasiet un spriediet paši. Elpu gan man nācās aizturēt vairākkārt, bet to lika darīt autores spēle ar manu smadzeņu aparāta spēju uztvert un pieslēgties notiekošajam.

Valoda – Cienījamā, Gillian Flynn! Zinu, ka tā ir klišeja, bet es labprāt lasītu arī Tavu iepirkumu listi. Jau lieku savā “to read” sarakstā nākamo Džilianas darbu.

Vieta – neesmu bijusi Misūri, bet labi pazīstu East Coast elitist mentalitāti, un ko tā domā par Flyover States iedzīvotajiem. Bet arī tas nav noteicošais. Tikpat labi tas viss varēja notikt Eiropā vai uz citas planētas.

Vairāk neko neteikšu. Noteikti skatīšos šī darba ekranizāciju, lai redzētu, vai šādu darbu vispār ir iespējams iedabūt ekrāna rāmjos.

mobius

We’re sick, f*****g toxic Mobius strip, Amy.

Un vēl, man patreiz ausīs skan Ingrid Michaelson “You play me, now I play you too
Lets just call it oooover…” paramparampam….

Goodreads vērtējums – 5/5. Plus šī ir arī viena no manām R.I.P.I.X akcijas grāmatām.

Advertisements

Mr. Penumbra’s 24-Hour Bookstore – Robin Sloan

penumbra 13538873“What do you seek in these shelves?” (Ko Jūs meklējat šajos plauktos?)

Šādi grāmatas galveno varoni Kleju uzrunā noslēpumainais Penambras  24 stundu grāmatu veikala īpašnieks Penambras kungs.

Pats grāmatu veikals ir ne mazāk īpatnējs, sākot jau ar tā savādo formu. Tas ir šaurs, un ar augstiem griestiem. Grāmatu plaukti sniedzās turpat trīs stāvu augstumā, un lai saskatītu augstāko plauktu saturu, ir stipri jāatliec galva. (Nezinu kā jums, bet man tās ir ļoti pazīstamas skeletomuskulāras izjūtas, pētot dažu grāmatnīcu piedāvājumu:)

Pats Klejs piezīmē:

“why do bookstores always make you do uncomfortable things with your neck?”

Klejs ir pavisam nesen palicis bez darba, un uz Penambras kunga uzdoto jautājumu atbild, ka meklē darbu. Darbam Penambras kunga veikalā ir tikai trīs noteikumi – ierasties precīzi laikā un palikt līdz maiņas beigām, nešķirstīt un nepētīt lietotās grāmatas, un dokumentēt īpašā dienasgrāmatā visu par lietoto grāmatu lasītājiem – kā ir  izskatījies, uzvedies utt.

Un te arī sākas piedzīvojumi, jo tieši lietoto grāmatu kolekcija un tās mīklainie lasītāji ir apvīti ar savu noslēpumu. Klejs (protams) nenociešas un ieskatās vienā no senajām grāmatam, un teksta vietā tur ierauga kodētu mīklu. Ar to arī pietiek, lai Klejs uzsāktu pats savu slepeno misiju, lai izzinātu, kas slēpjas aiz šī koda. Šajā piedzīvojumā Klejs nedodās viens. Viņam palīgos nāk apķērīgā un Klejam simpatizējošā Gūglere Keta, bijušais skolasbiedrs Nīls, istabas biedrs Mets, un vēlāk jau arī pats Penambras kungs. Klāt vēl tiek piemesti hakeri, kriptogrāfi, citi Gūgleri, 500 gadus veca un slepena grāmatu biedrība, un kopumā sanāk ļoti baudāms antīkā un progresīvā mikslis.

Grāmatas stils ir svaigi rotaļīgs, bet vienlaicīgi autors nevairās arī no pamatīgākiem jautājumiem. Vai jaunās tehnoloģijas spēs sadzīvot ar iespiestā burta tradīcijām? Cik tad vainīgiem ir jājūtās tiem, kas savu lasāmmateriāla klāstu papildina ar nelegāli publicētu elektronisko materiālu (khem, khem:)?

Pie viena izlasīju arī Ajax Penumbra 1969 (Kindle Single formātā), kur autors mēģina izskaidrot, no kurienes tad ir nācis ši noslēpumainais vīruks Penambra. Pašu Mr. Penumbra’s 24 hour bookstore grāmatu gan var droši lasīt arī bez šī ievada.

 

Un te pāris domu graudi, kas man personīgi aizķēra…

Klejs par audiogrāmatām:

“I’ve never listened to an audiobook before, and I have to say it’s a totally different experience. When you read a book, the story definitely takes place in your head. When you listen, it seems to happen in a little cloud all around it, like a fuzzy knit cap pulled down over your eyes”

Par lasīšanu un grāmatām:

“Some of them are working very hard indeed. “What are they doing?” “My boy!” he said, eyebrows raised. As if nothing could be more obvious. “They are reading!”

“He asked Rosemary, why do you love books so much?
And I said, Well, I don’t know I suppose I love them because they’re quiet, and I can take them to the park.”

“Our books still do not require batteries. But I am no fool. It is a slender advantage.”

Par Gūgleres Ketas nespēju lasīt avīzi vulgaris:

“Kat bought a New York Times but couldn’t figure out how to operate it, so now she’s fiddling with her phone.”

Mans Goodreads vērtējums kopumā par abām grāmatam 3.5 no 5.

Under The Dome – Stīvens Kings

Atzīstos, ka pirms ķēros pie Stīvena Kinga Under The Dome grāmatas lasīšanas, biju galīgākā SK “jaunava”. Jā, no cienījamā šausmu literatūras karaļa sarakstītā nebiju lasījusi neko – pilnīgi un galīgi. Pat ne Keriju vai Mirdzumu.

Parasti gan mēģinu grāmatu izlasīt pirms filmas vai TV seriāla noskatīšanās, bet šoreiz kaut kā samisējās, un Amazon Prime piedāvājuma sakārdināta, sāku skatīties TV seriālu jau vasaras beigās. Un labi vien ka tā. Ja būtu vispirms izlasījusi grāmatu, tad būtu smagi vīlusies tās ekranizācijā.

under the domeNepārprotiet – TV seriāls ir visai baudāms, un es noteikti skatīšos arī seriāla otro sezonu, kuru gaisā palaist sola jau 2014. gada vasarā. Tikai ir viens nopietns bet…ekranizācija un grāmata ir krasi atšķirīgas. Es pat TV seriālu dēvētu par Under the Dome light versiju. Skatīties var, bet no grāmatas tā ir novirzījusies pavisam nopietni. TV seriāla galvenie varoņi šķiet tikai tādas glancētas grāmatu varoņu ēnas. Sižets arī ir diezgan modificēts, daži varoņi ir pielikti klāt vai pat pazuduši pavisam.

Bet nu par pašu grāmatu. Pār kādu mazu, pavisam necilu Amerikas austrumkrasta pilsēteli, kādā pavisam parastā dienā nolaižas pārdabisks  caurspīdīgs kupols. Neviens nezin, no kurienes tas nācis un vai tas ir uz palikšanu. Kupolā iesprostoto iedzīvotāju dzīve uzņem pavisam citu tempu, un ikdienas apslāpētās ambīcijas sāk plaukt uz zelt. Pāris dienu laikā no miermīlīgās pilsētas vairs ir palikušas tikai atmiņas – pilsētas iedzīvotāji sāk rādīt savas patiesās krāsas. Izveidojas divas radikāli pretējas puses, ar saviem atbalstītājiem un sekotājiem.

51WwuvXaBgL._BO2,204,203,200_PIsitb-sticker-arrow-click,TopRight,35,-76_AA278_PIkin4,BottomRight,-65,22_AA300_SH20_OU01_Grāmatas pašā sākumā mani nedaudz mulsināja visai kuplais personāžu skaits. Tie viens pēc otra tiek nobirdināti lasītāja priekšā, bet autors tikpat ātri izkristalizē, kuram varonim ir primāra loma, bet kuri kalpo tikai kā stāsta papildinājums. Iespējams, ka šī paša “kvantitāte pret kvalitāti” fenomena iespaidā galvenie varoņi šķita tādi nedaudz plakani un ar pārāk sabiezinātām krāsām mālēti, it īpaši jau sliktie zēni. Ja jau sociopāts, tad sociopāts ar lielo “S”.

Pilsētas vadību savās varaskārajās rokās visai ātri sagrābj lietoto automašīnu tirgotājs Džims, kurš tic, ka kupols ir sava veida apliecinājums un zīme tam, ka viņš ir patiesais izvēlētais pilsētas līderis. Džims nav pārlieku izvēlīgs varas un kārtības  nodrošināšanas metožu ziņā, un tie, kas uzdrošinās apstrīdēt viņa autoritāti, ātri vien tiek apklusināti.

Džimam pretī stāties uzdrīkstās tikai pavisam neliela saujiņa pilsētas iedzīvotāju, izbijušā militārista Bārbija vadībā. Bārbija blicei nākas balansēt uz naža asmens starp pilsētā valdošo demagoģiju, meliem un briestošo masu psihozi, lai izdzīvotu un atšifrētu mīklainā kupola izcelsmi.

Lasot grāmatu un pārgremojot visu to Petri trauciņa efekta radīto ārprātu un cilvēku neparedzamo uzvedību, pieķēru sevi domājam par to, kā šādā situācijā būtu rīkojusies es. Vai arī es būtu tikpat viegli ietekmējama kā tā daļa Chester’s Mill iedzīvotāju daļa, kas tik ātri pieslējās Lielā Džima parādei, akli apēdot katru Džima pasniegto (dez)informācijas drusku kā absolūto neapstrīdamo patiesību. Teiciens “Kur ir aitas, ir arī cirpēji” ne vienu vien reizi man ienāca prātā.

Grāmata varētu interesēt ne tikai šausmu vai fantastikas žanra cienītājus, bet arī politikas, antropoloģijas un cilvēku (masu) psiholoģijas interesentus. Izteiktiem republikāņiem vai līdzīgi domājošiem šis Stīvena Kinga gabals ne visai ies pie sirds, jo grāmatai ļoti izkrītoši caurvijās paša autora nepatika pret šo politisko veidojumu.

Kas tad vēl – jā, ar šīs grāmatas izlasīšanu esmu izpildījusi Goodreads Latvijas lasītāju grupas rīkotās akcijas Garie Rudens vakari noteikumus, kur bija jāizlasa grāmata ar vairāk nekā 700 lpp. Under The Dome ir 1072. lpp gara – vismaz manā Kindle versijā.

Mans Goodreads vērtējums – 4 no 5

Un vēl, skaidri zinu, ka Ziemassvētkos nevienam nedāvināšu šo sniega bumbu:)

61kxYpIqrUL._SL1137_